– Kādas ir jūsu domas par ažiotāžu veikalos? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Skaidrīte: – Tā mums gājusi secen. Mājās ir gan sāls, gan cukurs, gan citas lietas. Es jau skatos, lai viss ikdienā nepieciešamais būtu ar nelielu rezervīti, cik jau divi pensionāri, samaksājot visus maksājumus, var atļauties.
Mārīte no Mētrienas: – Teikšu, kā ir – sāls ir, bet šai ažiotāžai gan neesmu ļāvusies:
visai dzīvei tāpat nesapirksi. Iepērkoties gan pie tā piedomāju, lai mājās vienmēr būtu kāda neliela rezervīte, bet, kā saka – saprāta robežās.
Gunita no Anglijas: – Šī ažiotāža man nav saprotama, cilvēki paši sev rada problēmas. Pie tam sāli, tāpat cukuru nelietoju, līdz ar to man tas nav arī aktuāli. Tiesa, pirms pāris gadiem arī Anglijā tika piedzīvots kaut kas līdzīgs, kad vairumā izpirka tualetes papīru, tāpat degvielu un to nevarēja nopirkt nedēļām ilgi. Katru rītu bija jādomā, vai tiksi uz darbu. Cilvēki paši sev uztaisīja krīzi.
Tatjana no Lazdonas: – Man grūti saprast, kāpēc tā. Vismaz es neko vairumā nepērku un lielas rezerves neveidoju. Man nav tāda stresa, bet mana mamma gan ir starp tiem, kas grib, lai mājās viss būtu ar uzviju. Taču es esmu optimiste un domāju, ka viss būs labi. Gan jau sāls un citas preces veikalu plauktos atgriezīsies.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA un
AGRIS VECKALNIŅŠ
15.03.2022.