– Ar kādām domām esat sagaidījuši Jauno – 2011. – gadu? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Lolita: -Es sagaidīju mājās, skatījos televizoru, Jaungada sagaidīšanai veltītos raidījumus un koncertus. Gribētos, lai jaunais gads būtu labāks, lai būtu kāds darbiņš un dzīve labāka.
Madonietis Vasilijs:
– Jauno gadu sagaidīju mājās. Pa logu skatījos, kā ar svētku uguņošanu tiek sveikta Jaunā gada atnākšana. Ugunspuķes šāvās gaisā no dažādām pusēm. Iepriekšējais gads man ir bijis visāds, esmu piedzīvojis gan labus notikumus, gan arī ne visai, kā jau cilvēks, kas iegājis 85. dzīves gadā. Visiem novēlu veiksmīgu jauno gadu, lai būtu miers un darbs!
Inese no Ērgļiem:
– Mans mīļākais vaļasprieks ir pirts, un arī Jauno gadu sagaidīju pirtiņā, līdz ar to dvēsele man ir tīra, gars tīrs un arī miesa. Visiem novēlu spēju izjust prieku, arī tad, ja jāpiedzīvo dažādas klapatas. Daudziem neērtības sagādāja sniegotie ceļi, bet pie mums, Ērgļos, gan tie bija iztīrīti, paldies Ērgļu novada pašvaldībai par to. Daudzviet nebija elektrības, bet arī to var pārdzīvot. Ja elektrības trūkums negatīvi neietekmē saimniecisko darbību, kādu brīdi jau var padzīvot arī tumsā, jo tad raisās radošas idejas.
Madoniete Līga: – Jauno gadu sagaidīju savā mājā, ģimenes lokā kopā ar mazbērniem. Klausījos valstsvīru Jaungada uzrunas. Man labāk patika prezidenta Valda Zatlera apsveikums. Premjers Valdis Dombrovskis, kā jau ekonomists, vairāk runāja par finanšu un naudas lietām, bet nekas būtiski jaunajā gadā jau nemainīsies. Galvenais, lai nekļūtu sliktāk un būtu vismaz tā, kā bija vecajā gadā.
Aija no Praulienas: – Jauno gadu sagaidījām tumsā. Elektrība pazuda Vecgada vakarā ap pulksten 22. Nedzirdējām ne prezidenta, ne arī premjera uzrunu. Es gribētu novēlēt labu veselību elektriķiem un sniega tīrītājiem. Pie mums, Praulienas pagastā, ceļus tīrīja pat vienos naktī, un arī elektriķi, var teikt, strādāja visu diennakti. Visiem novēlu laimīgu jauno gadu un mazliet vairāk pacietības. Es zinu, ka bija cilvēki, kuri, palikuši bez elektrības, ar rokām slauca 30, 40 govju un nečīkstēja, bet visvairāk žēlojās tie, kam ar spaini ūdens bija jāienes istabā…
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA