– Kādas, sagaidot Ziemassvētkus, ir jūsu tradīcijas ģimenē – vai dāvanas (adot, tamborējot, darinot) sarūpējat paši vai tās iegādājaties veikalos? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Līvija no Cesvaines: – Es tās parasti noadu. Arī šogad dēlam jau esmu noadījusi, vedeklai un mazmeitām tāpat. Arī man pašai galvenokārt tiek dāvinātas pašu gatavotas dāvaniņas, bet mazmeitām, kuras studē, nav tik daudz laika, lai tās darinātu pašas, tāpēc kādu mīļu, jauku dāvaniņu iegādājas veikalos. Viena mazmeita jau zvanīja un interesējās, vai man nav kāda vēlēšanās, bet es teicu, ka jebkura dāvana, pat pavisam maziņš nieciņš, ja tā nāk no sirds, sagādā prieku. Ziemassvētku noskaņa ir jau jūtama, vienīgi pietrūkst sniega, bet sinoptiķi to svētkos arī nesola.
Madonietis Ivars: – Ziemassvētku dāvaniņas pagaidām neesmu sarūpējis, bet laiks tam vēl ir. Parasti tās nopērku mazbērniem. Ziemassvētkus svinam kopā, tepat Madonā vien visi dzīvojam. Gribētos, lai vismaz Ziemassvētkos uzsnigtu sniegs, bet diez vai tas šogad notiks.
Madoniete Indra: – Gaidot Ziemassvētkus, viss vēl nav sagatavots, pagaidām par to tiek domāts. Cenšamies katru gadu tos dažādot, lai būtu arī kas jauns. Mazliet ir jau jūtama Ziemassvētku noskaņa, bet Ziemassvētku eglīti izvēlēsimies savā mežā. Dažas dienas vēl ir jānogaida, tad to nesīsim mājās.
Madoniete Aina: – Ziemassvētku dāvaniņas sarūpēju adot un tamborējot. Arī mazbērniem viss ir sagatavots. To parasti daru laikus, jo katrs darbiņš jau prasa savu laiku. Ziemassvētkos gaidu atbraucam ciemos meitu.
Madoniete Ņina: – Īpašas Ziemassvētku dāvanas šogad negatavoju, bet ar adījumiem es tāpat visus savus tuvos apdāvinu. Kad atbrauc no Norvēģijas vai Rīgas, es adījumus visiem arī izdalu. Pa ziemu kādus piecpadsmit pārus zeķu vai cimdu noadu. Ziemassvētkos parasti eju ciemos pie meitas tepat Madonā vai aizbraucu uz Praulienu.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA