– Vai, jūsuprāt, vajadzētu ļaut pašvaldībām administratīvi sodīt zemledus makšķerniekus un citus pārgalvjus, kas staigā pa aizsalušām ūdenskrātuvēm, kad ledus segas biezums vairs nav drošs? – jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Arvīds no Ērgļiem: – Zemledus makšķerniekiem jau pašiem vajadzētu nopietnāk izvērtēt, cik drošs ir ledus. Tas, kas piektdien notika Rīgas jūras līcī, kad uz ledus gabaliem tika aiznesti cilvēki, īpaši nepārsteidza, jo katru gadu notiek kas līdzīgs, tikai šoreiz pārdrošo bija pārāk daudz. Kaut kas ir jādara, lai tas neatkārtotos.
Madonietis Sergejs: – No vienas puses, šo priekšlikumu varētu atbalstīt, jo makšķernieku glābšanai tika izmantota nodokļu maksātāju nauda, bet, no otras puses, jāņem vērā, ka varbūt daļai, pārdodot noķertās zivis, tā ir vienīgā iespēja kaut ko nopelnīt. Makšķerniekiem, redzot, ka ledus ir nedrošs, nevajadzētu uz tā kāpt, bet diemžēl viņi riskē, kāpjot gan uz plānā pirmā ledus, gan pavasarī.
Ēriks no Ērgļiem: – Tos, kas nesaprot, ka atrasties uz nedroša ledus ir bīstami, vajag sodīt. Tad būs arī rezultāts. Ar brīdināšanu vien būs par maz.
Madonietis Gatis: – Es domāju, ka kaut kāda atbildība ir jāparedz, ja jau pašiem prāta nav, ka atrasties uz ledus šajā laikā ir bīstami. Cilvēku glābšana tomēr notiek par nodokļu maksātāju naudu.
Madonietis Nikolajs: – Droši vien ir jāļauj viņus sodīt, citādi nekas nemainīsies. Viņi taču nav mazi bērni, kas nesaprot, ko dara, bet nav tāda pavasara, kad kādu neaiznestu jūrā. Katru gadu kāds ir jāglābj un labi, ja tas izdodas.
Jānis no Lubānas: – Katrs gadījums ir jāskata atsevišķi. Šoreiz, kad jūrā tika aiznests tik daudz cilvēku, lielā mērā tā tomēr bija apstākļu sakritība. Jāskatās jau ne tikai ledus biezums, bet arī – kāds ir krasta vējš, jo arī tam ir liela nozīme. Ledus šogad vēl ir pietiekami biezs. Sākumā varbūt pietiktu ar brīdinājuma zīmju par ledus bīstamības pakāpi izvietošanu.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA