– Vai, jūsuprāt, Latvijai būtu jāiesaistās bēgļu uzņemšanas programmā? – vakar vaicājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Līvija no Cesvaines: – Man gan šķiet, ka nevajadzētu iesaistīties, jo mēs paši nemaz nedzīvojam tik labi. Bēgļi uzliktu valstij tikai lielāku slogu. Jā, arī latvieši savulaik ir devušies bēgļu gaitās un uzņemti Zviedrijā, Vācijā utt., un ir izsitušies tur dzīvē caur smagu darbu, bet es šaubos, vai šie cilvēki ir uz ko tādu gatavi.
Irina no Madonas: – No vienas puses, it kā jau vajadzētu palīdzēt cilvēkiem, bet man nav īstas pārliecības par to. Tā tomēr ir cita mentalitāte, cita tautība, citas ieražas.
Vairis no Madonas: – Protams, ka vajag. Kādreiz arī daudzi latvieši devās prom no okupētās Latvijas. Darbarokas jau noderēs.
Zigurds no Kalsnavas: – Atklāti sakot, nezinu. Varbūt ļoti minimāli – varētu būt šie 250 cilvēki, jo jābūt piesardzīgiem – aiz šiem oficiāli statusu ieguvušajiem ar laiku sekos viņu radinieki, un to viņiem ir liels pulciņš. Bez tam mums ir ārkārtīgi lielas atšķirības mentalitātē, mēs jau nezinām, kas katram no viņiem ir iekšā. Varbūt – pat teroristiskas tieksmes. Protams, arī mums kādreiz bija ļoti grūti laiki, daudzi devās bēgļu gaitās. Arī šobrīd daudzi brauc prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos, bet tas ir citādāk.