– Vai jūs atsaucāties Latvijas Valsts prezidenta aicinājumam un arī šogad 18. novembrī pulksten 21 dziedājāt Latvijas valsts himnu? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Zigrīda no Madonas:
– Jā, es kopā ar visiem dziedāju himnu. Kas prot dziedāt, tas arī Latvijas himnu dziedās, bet, kas neprot, tas to nedarīs. Domāju, ka šī ideja ir atbalstāma. Valsts svētki ir jāsvin. Šogad gan traucēja laika apstākļi. Ja tā nelītu lietus, droši vien svētku pasākumos Rīgā cilvēku būtu vēl vairāk. Manuprāt, izdevās arī akcija „Staro Rīga". Galvaspilsētā izgaismotos objektus es gan redzēju tikai pa televizoru, bet man patika.
Madonietis Jānis: – Es himnu dziedāju, un mana sieva – arī. Viņa gan ir lietuviete, bet Latvijas himnu zina, jo dzīvo taču Latvijā. Mūsu valsts himnu dziedāt visiem kopīgi vienā laikā ir ļoti laba tradīcija. Tā tomēr aizkustina sirdi un rada noskaņu. Savukārt V. Dombrovskim novēlu, lai izbeidz tās cūcības un tik daudz neklausās Solvitā Āboltiņā. Mums ir vajadzīgs kārtīgs prezidents, kas visu saņem savās rokās un ievieš kārtību, nevis politikāņu vēlēšanas.
Gunārs no Liezēres: – Es himnu dziedāju un apmeklēju arī svētkiem veltīto pasākumu Liezēres kultūras namā, kur kopīgi arī noskatījāmies filmu „Rūdolfa mantojums".
Alīna no Daugavpils: – Man šī tradīcija patīk. Latvijas dibināšanas svētki šogad mums bija īpaši. Mans dēls mācās par ugunsdzēsēju, un Rīgā viņš piedalījās svētku parādē. Pa televizoru skatījāmies reportāžas, cerot starp parādes dalībniekiem ieraudzīt arī dēlu.
Madonietis Gunārs Kalniņš:
– Es, protams, himnu dziedāju. Vispār šī ideja ir ļoti laba. Artis Kumsārs rakstā „Starā" par Lāč-plēša dienu daudz ko ir pateicis, ka mums jāprasa Lāčplēša gars, lai būtu īsteni latvieši, aizstāvētu un veidotu savu valsti. Tas ir galvenais. Mums jāveido tā valsts, mēs esam noteicēji, kādai tai būt. Līdz šim esam pieļāvuši kļūdas, bet turpmāk to vairs nedrīkstam darīt. Katram par to ir jādomā, tad viss būs kārtībā. Varbūt tas ir nedaudz novēloti, bet nekas – sāksim no zemākā punkta un pacelsimies. Tāda ir mana izpratne un pārliecība.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA