Pirms sešiem gadiem Latvijā tika iedibināta jauna tradīcija – septembra otrajā svētdienā atzīmēt Tēva dienu, kas pirmo reizi tika svinēta ASV 1910. gadā, lai pievērstu uzmanību tēva lomai bērnu audzināšanā. – Vai arī jūs esat pieņēmuši jauno tradīciju un svinat Tēva dienu savā ģimenē? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Jānis no Vestienas: – Dēls mani apsveica šajā dienā. Tas mani nepārsteidza, jo to, ka Tēva diena Latvijā tiek svinēta, zināju. Informācija par to ir pieejama, un, manuprāt, šī tradīcija ģimenēs ir tikai jāiedzīvina. Svētkus taču vajag.
Anastasija no Jaunlazdonas: – Esmu par to dzirdējusi, bet īpaši to nesvinam. Tā ir jauna tradīcija, vairāk ir pierasts pie Mātes dienas. Bet, protams, to vajag atzīmēt, svētku jau nekad nevar būt par daudz.
Iveta no Ērgļiem: – Pagaidām Tēva dienas atzīmēšana vēl nav tā iegājusies, arī bērni ir izauguši lieli. Man liekas, ka vairāk par to ir jāstāsta skolā, pie tam biežāk uz skolu uzaicinot tieši tēvus. Pārsvarā jau mātes ir tās, kas iet uz vecāku sapulcēm un citiem pasākumiem. Bet skolās, piemēram, varētu saorganizēt Tēvu nedēļu ar dažādām sportiskām aktivitātēm, tāpat praktisku iemaņu apgūšanu. Pie mums, piemēram, Māris Olte šovasar bija noorganizējis nometni „Četras dienas pēc tēta prāta" ar amerikāņu jūras kaujinieku viesošanos. Manuprāt, viss izdevās ļoti jauki. Puišiem tādas lietas kā rāpšanās pa virvi un citi fiziskie vingrinājumi ļoti patīk.
Madoniete Svetlana: – Gadus divus to atzīmējām arī savā ģimenē. Īpaši gan nesvinam, bet tēvu šajos svētkos apsveicam. Daudzi Latvijā vēl nezina par šo tradīciju, tāpēc tā vairāk būtu jāpopularizē.
Madoniete Ieva: – Mums tas ir jaunums. Meitiņai nupat palika tikai divi gadiņi, līdz ar to pagaidām šo dienu neatzīmējām, bet ar laiku tie varētu kļūt arī par mūsu ģimenes svētkiem. Tā ir laba tradīcija, bet Latvijā šī diena vēl netiek tik plaši svinēta, līdzīgi, kā vairāki citi svētku jaunievedumi. Arī Valentīna dienu vairāk svin jaunieši.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA