– Vai jūs esat starp tiem, kas 14. februārī atzīmē Svētā Valentīna dienu, kas tiek svinēta visā pasaulē un ir nosaukta par godu Valentīnam, mīlētāju aizbildnim un vienam no trim svētajiem, kuri šajā dienā mira mocekļa nāvē? – vakar, Mīlestības svētku gaidās, jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Kintija: – Jā, mēs tos svinam. Parasti Valentīna dienu atzīmējam mājās ģimenes lokā kopā ar bērniem un mīļoto cilvēku. Mums šie svētki patīk. Tie tiek svinēti jau no skolas laikiem. Šajā dienā cits citam dāvinām arī sirsniņas.
Madoniete Marina: – Esam to vidū, kas svin šos svētkus. Parasti aizejam uz kādu kafejnīcu vai arī sarīkojam svinīgas vakariņas mājās. Svētā Valentīna dienu svinam jau no skolas laikiem. Tie ir skaisti un mīļi svētki. Dāvinām arī cits citam dāvanas, bet tās ir simboliskas – sirsniņa vai kāda svecīte, spilventiņš vai kāda šokolādīte.
Normunds no Cesvaines: – Jā, pēdējos gados šos svētkus atzīmējam. Svētku jau nekad nav par daudz. Katru gadu to darām nedaudz citādāk. Un arī dāvanas ir simboliskas.
Līva no Murmastienes: – Šos svētkus svinam jau no skolas gadiem. Citreiz tos atzīmējam mājās, bet dažreiz apmeklējam arī pasākumus. Skolas laikā šajā dienā tika rīkotas diskotēkas vai kādi citi pasākumi, kurus apmeklējām.
Madonietis Raivis: – Šos svētkus, protams, svinam. Dažreiz to darām mājās, bet dažreiz citur: kā kuro reizi sanāk. Taču atzīmēt jau vajag visus svētkus, pie tam vēl tik jaukus, kā Valentīna diena. Arī dāvanas cits citam dāvinām, bet tās gan vairāk ir simboliskas. Mīlestības svētkos galvenais ir parādīt savstarpēju uzmanību.
Madonietis Dagnis: – Kā nu kuro reizi sanāk. Esmu svinējis, bet šogad to nedarīšu. Esmu vientuļš, turklāt šogad šajā dienā ir jāstrādā.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA