– Vai jūs svētdien, 6. oktobrī, kad kalendārs vēstīja par Starptautisko Skolotāju dienu, atcerējāties savus skolotājus? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Ieva no Cesvaines novada: – Skolotāju diena daudzviet tika atzīmēta jau piektdien, 4. oktobrī. Nevarētu teikt, ka savus skolotājus atcerētos tieši Skolotāju dienā, tomēr šad tad, kad atmiņā ataust skolas gadi, atceros skolotājus gan no pamatskolas, gan no arodskolas laikiem. Daļa cilvēku izjūt nostalģiju un alkst pēc saviem sešpadsmit, bet es ne. Labi jūtos tagad, kad ir dzīves pieredze un zinu, kā rīkoties atsevišķās situācijās un kā reaģēt.
Madonietis Juris: – Taisnību sakot, tieši svētdien skolotājus neatcerējos. Esmu beidzis Madonas 2. vidusskolu. Kaut pagājuši jau kādi 30 gadi, skolas laiks, tāpat skolotāji, jo īpaši klases audzinātāja man ir labā atmiņā.
Dace no Barkavas: – Skolotājus atceros domās, bet labs atgādinājums Skolotāju dienai man ir bērni skolā. Es mācījos Viļānu vidusskolā, kur mums bija ļoti laba klases audzinātāja – Iveta Malta. Šad tad arī salidojam, bet pēdējā laikā salidojumi notiek gana reti.
Madoniete Dace: – Skolotāju diena mūsu ģimenē ir īpaša, jo skolotāji ir gan vīrs, gan meita. No skolas visspilgtāk atmiņā ir palikusi pirmā skolotāja – Erna Rudzīte. Pamatskolu esmu beigusi Ošupē.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
08.10.2019.