– Kas, jūsuprāt, ir jādara, lai ierobežotu referendumu rīkošanas biežumu, un vai atbalstāt ieceri palielināt referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu slieksni? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem iedzīvotājiem.
Madonietis Andis: – Ir jāizdara izmaiņas likumdošanā, lai tos, kā saka, nerīkotu katru dienu. Noteikti jānostiprina Satversmes kodols, lai referenduma ceļā nevarētu grozīt pantus, kas skar valsts pamatus. Līdz kādiem 50 000 vai 70 000 varētu palielināt arī nepieciešamo parakstu slieksni.
Edgars no Mētrienas: – Vispirms Latvijā vajadzētu ieviest elektronisko balsošanu. Ko līdz rīkot referendumus, ja iecirkņos noteiktajā dienā ne visiem ir iespēja nokļūt. Droši vien kaut kas ir jādara, lai Lindermans nesarīkotu vēl kādu absurdu referendumu. Mierā jau viņš neliksies. Cerams, ka politiķi nesēdēs rokas klēpī salikuši un veiks nepieciešamās izmaiņas likumdošanā.
Madoniete Lidija: – Referendumu rīkošanu vajadzētu ierobežot, tāpat no tiem nav liela labuma. Droši vien būtu nepieciešams noteikt lielāku nepieciešamo parakstu slieksni. Varbūt tad rūpīgāk tiktu pārdomāti jautājumi, par kuriem vajadzētu rīkot tautas nobalsošanu, par kuriem – ne. Citādi tikai nauda tiek palaista vējā.
Madoniete Valentīna: – Tautas viedoklis noteikti ir jāuzklausa. Cits jautājums, cik bieži referendumus vajadzētu rīkot. Taču, ja tas notiek, es tajā piedalos un izsaku savu viedokli.
Jānis no Ērgļiem: – Ja tos rīko, nav jau grūti aiziet un paust savu viedokli. Taču attiecībā uz Satversmi vajadzētu noteikt vairākus negrozāmus pantus, kas skar valstiskuma pamatelementus, kā, piemēram, latviešu valodu, karogu, himnu, teritoriālo nedalāmību.
Elvijs no Ērgļiem: – Pēc iepriekšējā gada pieredzes, kad notika vairāki referendumi, radies iespaids, ka valstij gandrīz vai nav, kur citur naudu likt. Būtu nopietni jāizvērtē, par kādiem jautājumiem tos drīkstētu rīkot, kā arī vajadzētu noteikt vairākus negrozāmus pantus Satversmē, tai skaitā arī attiecībā uz latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA