– Vai jūs sestdien piedalīsities referendumā par ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, un kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Ainārs no Lubānas: – Es obligāti iešu, citādi šoreiz nemaz nevar. Protams, balsošu „pret". Es vispār nesaprotu, kā var izdomāt tādu absurdu, kā rosināt krievu valodai Latvijā noteikt valsts valodas statusu. Kāpēc citās valstīs kaut ko tādu nesarīko? Piemēram, Īrijā ir daudz latviešu. Tad jau tur arī varētu ieviest latviešu valodu kā oficiālu valsts valodu.
Madoniete Aina: – Tas, ka ir jāiet un jābalso „pret", manuprāt, katram ir saprotams. Es nesaprotu V. Dūles rīcību, kas latviešiem sūta uzsaukumus balsošanas kastēs mest biļetenus, neizdarot atzīmi ne „pret", ne „par". Visiem taču ir jāpasaka skaidrs „pret". Ja kāds Latvijā grib dzīvot un lietot tikai krievu valodu, lai brauc uz zemi, kur viss ir krievu valodā.
Jānis no Saikavas: – Es iešu un, protams, balsošu „pret". Es taču esmu latvietis. Uz vēlēšanām jau eju vienmēr, cita lieta, ka ne vienmēr lielāko atbalstu gūst mana izvēle. Ikdienā sanāk sazināties arī ar cittautiešiem. Nav nekādu problēmu. Vaina jau nav cilvēkos, vaina ir valdībā, kas visu šo „kašķi" ir pieļāvusi.
Madoniete Zinaīda: – Jāiet obligāti un par to, ka jābalso „pret", nav divu domu. Es, protams, pārvaldu arī krievu valodu, bet arī latviešu valoda ir jāzina visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Jēkabpilietis Arnis: – Es iešu uz referendumu, bet latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss jau sen bija jānostiprina tā, lai neviens to nevarētu apdraudēt. Latvijas valsts, Latvijas karogs, Latvijas himna, latviešu valoda – tās ir svētas, neapstrīdamas un neaizskaramas vērtības.
Jānis no Mētrienas: – Es piedalīšos un balsošu „pret". Valodas jautājums mūsu pagastā nav aktuāls, latviešu valodu, var teikt, ir apguvuši visi iedzīvotāji. Arī parakstu vākšanu par ierosinājumu ieviest divvalodību atbalstīja vien daži.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA