– Vai jūs ietekmē pulksteņu grozīšana, pārejot uz ziemas vai vasaras laiku? – pirms gaidāmās pārejas uz ziemas laiku naktī uz 28. oktobri jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Irēna: – Īstenībā mani tas netraucē. Es Latvijā uzturos diezgan maz, biežāk esmu ārzemēs, līdz ar to pie dažādām laika joslām esmu pieradusi. Piemēram, Vācijā laiks no Latvijas laika atšķiras par stundu. Ja salīdzina vasaras un ziemas laiku, grūtāk ir pierast pie ziemas laika, jo, pagriežot stundu atpakaļ, tumšāki ir vakari. Bet tur neko nevar darīt – pulksteņus jau groza gandrīz vai visā Eiropā.
Cesvainietis Aivars: – Tā pulksteņu grozīšana pašu īpaši neiespaido, bet man nepatīk tie tumšie rudens un ziemas vakari. Vasaras laiks tomēr ir labāks, un arī pulksteņus nevajadzētu grozīt, vienkārši vienreiz vajadzētu izvēlēties, pie kura laika – vasaras vai ziemas – palikt. Līdzīgi, kā to izdarīja Krievija.
Kalsnavietis Jāzeps: – Tas man ne pārāk patīk, bet pie tā ir jau pierasts. Vajadzētu dzīvot, kā Kārļa Ulmaņa laikos. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ir aizritējuši mana mūža pirmie divpadsmit gadi. To laiku neesmu aizmirsis. Ir jādzīvo pēc saules, kas ir tuvāk katra cilvēka bioritmiem.
Laura no Ošupes pagasta: – It kā pēc pulksteņu pagriešanas varēs stundu ilgāk pagulēt, bet tāpat jau gulēt sanāk maz, jo daudz ir jāmācās. Pulksteņu grozīšanu īpaši neizjūtu, pie tā pierodu ātri, kaut gan labāk patīk vasaras laiks. Tad vismaz ārā ilgāk ir gaišs.
Alvis no Cesvaines: – Pulksteņus nevajag grozīt. Šī iemesla dēļ neko nokavēt vai ierasties pirms laika nav gadījies, bet labāk lai paliek vasaras laiks. Arī elektrība ir jātaupa.
Madoniete Marija: – Es tik agri ceļos, ka mani pulksteņu grozīšana neiespaido ne pavasarī, ne ziemā. Pamostos jau pirms pieciem, dzīvoju pa māju, laukā tik agri neeju, arī uz darbu nav jāiet. Kad, gaidot ausmu, adu, piemēram, zeķi, nav jau svarīgi, cik pulkstenis rāda. Man ir savi ritmi, un pēc tiem arī dzīvoju.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA