– Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenas pieaugušas par 0,7%, bet gada inflācija sasniegusi 4,2%. – Kuru preču sadārdzinājumu izjūtat visvairāk? – vaicājām vakar Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Inta no Sarkaņiem: – Dzīvoju kopā ar dēla ģimeni, un budžeta plānošana vairāk ir vedeklas pārziņā – es pati uz veikaliem neeju. Jaunajiem sanāk vairāk galvu lauzīt, kā tikt ar visu galā. Bet cenu kāpums mani, protams, satrauc, it sevišķi pārtikai.
Anna no Liezēres: – Viennozīmīgi – cenas pieaug, ar to nākas sastapties vai ik uz soļa – veikalā, benzīntankā. Un galvenais, ka ir sadārdzinājušās pirmās nepieciešamības preces – piens, biezpiens, maize. Es domāju, kā pensionāri var galus savilkt. No vienas puses – viņiem it kā ir pastāvīgi ienākumi, bet – no otras – pensijas taču nepaaugstinās reizē ar cenām.
Anna no Madonas: – Ir tāda sajūta, ka cenas kāpj vai katru dienu. Tas ir kaut kāds absurds: ko tā valdība domā. Viņus personīgi, protams, tas neietekmē, viņi var atļauties par to piena litru vai maizes kukulīti arī maksāt vairāk, bet mēs, pensionāri un cilvēki, kuriem nav darba, tiekam iedzīti izmisumā. Lai tas šņabis manis pēc maksā kaut simt latu, bet, ja cenu paaugstina pienam, krējumam, biezpienam, maizei…
Kristīne no Madonas: – Jā, protams, cenas kāpj. Vairs jau nevar iepirkties, kā kādreiz, par piecīti. Bet attiecībā uz pārtiku, es domāju, ja tā prātīgi apdomā un saplāno, ko gatavot, var arī kaut ko ieekonomēt. Taču ir, protams, lietas uz ko nekādi neieekonomēsi, kaut vai kafija, par benzīnu vispār nerunāsim.
Inese no Praulienas: – Protams, cenu kāpumu jūtu, it īpaši pārtikai – pienam, biezpienam. Par to naudiņu, par kuru vēl pirms laiciņa varēja iepirkties, nekas nesanāk – aizbrauc mājās un domā, ka esi apzagta vai. Jāskatās ļoti arī uz to, kas rakstīts uz preces iepakojuma – tagad daudz kam nepaaugstina cenu, bet gan samazina svaru vai tilpumu. Pienam, piemēram, arī sviests vairs nav 200 g paciņā, bet gan 180 vai pat 175.
Aptauju veica BAIBA MIGLONE