– Kādus svētkus jūs svinat, un vai to vidū ir arī padomju laiku svētki, tādi, kā, piemēram, 23. februāris? – jautājām sastaptajiem cilvēkiem.
Madonietis Oskars: – Tā ir katra paša izvēle, kurus svētkus svinēt. Vai tad to var aizliegt? Arī mani apsveica 23. februārī. Kā nekā esmu dienējis padomju armijā. Dienēt sanāca Kaļiņingradā, raķešu daļā, kur „dedovščina" nebija jāpiedzīvo.
Sandra no Sarkaņu pagasta: – Svinam daudzus svētkus. Deju kolektīvā vīriešus apsveicām arī 23. februārī. Savulaik viņi taču dienēja padomju armijā. Arī viņi mūs atceras 8. martā. Starptautiskajā sieviešu dienā jau var apsveikt visas sievietes, bet maija otrajā svētdienā atzīmējam tieši Mātes dienu.
Madonietis Mārtiņš: – Manuprāt, 23. februāris vairs tā, kā agrāk, netiek svinēts. Arī pats esmu dienējis. Armijā viss bija normāli, dienēju Maskavā Kremlī, kur nekādas „dedovščinas" nebija. Savukārt 8. martā sievietes gan noteikti apsveikšu.
Madonietis Rolands: – 23. februāris ir aizgājušo laiku svētki, kuri pieder pagātnei, tāpēc tos nav, ko atzīmēt. Man pašam padomju armijā nebija jādien, jo studēju. Taču mums augstskolā astoņas stundas katru piektdienu notika militārās apmācības, bet 4. un 5. kursā bija jāpiedalās militarizētajās nometnēs. Pabeidzot akadēmiju, es jau biju jaunākais leitnants. Taču 8. martā arī es joprojām apsveicu sievietes.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
28.02.2017.