– Vai jūsu ģimenē ir tradīcija maija otrajā svētdienā atzīmēt Mātes dienu, un vai arī jūs šajā dienā atcerējāties savu mammu? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Inese: – Savu māmiņu atceros vienmēr. Arī svētdien Mātes dienā apsveicu. Arī uz kapiņiem aizbraucam un šajā dienā ziedus noliekam. Taču svētku galdus neklājam. Šajos svētkos bērni apsveica arī mani. Piezvanīja meita no Anglijas, bet dēls uzdāvināja rozi, un Mātes dienā to kopīgi iestādījām.
Jānis no Saikavas: – Kas ir tuvumā, to, protams, šajā dienā atceros. Mātes dienu sākām atzīmēt pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, līdz tam jau mātes atcerējās Sieviešu dienā. Būs jāpainteresējas, kā Mātes diena tika svinēta pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Vēl jau kaimiņos dzīvo tantes, kas to laiku labi atceras un varētu pastāstīt. Ar katru gadu svētki, kas atdzimst, kā Mātes diena, vai tiek iedibināti no jauna, kā Valentīna diena, ko sākumā liela daļa pat ignorēja, tiek atzīmēti aizvien plašāk.
Liezēriete Agnese: – Šajā dienā, protams, atceros mammu un vienmēr cenšos apsveikt ar ziediem. Vakar tādas iespējas gan nebija, tāpēc mammu sveikšu šodien. Šī tradīcija aizsākās jau skolas gados un turpinās visus šos gados. Skolas laikā tas bija ļoti izteikti, notika šai dienai veltīti pasākumi, bija jāzīmē apsveikumi. Tagad augstskolā, kurā mācos, tāda akcenta vairs nav, bet liela nozīme jau ir skolas gados izveidotajām tradīcijām.
Cesvainiete Rasma: – Šoreiz mammu apsveicu pa telefonu, bet galvenais jau ir atcerēties. Bērni šajos svētkos apsveica arī mani, un viņiem tā ir iegājies no mazotnes. Patlaban divi dēli ir Anglijā, meita dzīvo Līvānos, bet nekad mani neaizmirst. Prieks jau ir par katru puķīti, ko atved, vai arī tikai zvanu.
Madonietis Juris: – Mātes dienu atzīmējam, kopš Latvijā tā ir atdzimusi. Šoreiz mammu apsveicu pa telefonu, jo viņa šeit nedzīvo, bet nekad, tāpat kā 8. martā, netiek aizmirsta.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA