– Kādas ir Lieldienu tradīcijas jūsu ģimenē? – jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Vizbulīte no Aronas pagasta: – Būtu labāk, ja tagad jau nebūtu sniega, bet, Lieldienām pamazām gatavojos. Jau krāju sīpolu miziņas. Arī oliņas sapirkšu. Tās pārsvarā krāsoju sīpolu mizās, nevis izmantojot ķīmiju. Izskatās, ka šūpoles šogad gan netiks uzkārtas, jo tur vēl ir daudz sniega un nevar aizbrist.
Madoniete Gunta: – Lieldienas, protams, ir lieli svētki, kad sanākam visi kopā, apmaināmies ar sakrāsotajām olām un jaukā, sirsnīgā atmosfērā tos aizvadām. Krāsojot olas, pieturamies pie klasiskām tradīcijām. Izmantojam sīpolu mizas, tāpat melleņu zapti, kā arī visus iespējamos dabas materiālus. Lieldienās noteikti izšūpojamies, lai vasarā odi nekostu.
Inese no Praulienas pagasta: – Kā jau visi, krāsojam olas. Olu krāsošanā izmantojam sīpolu mizas, kādas divdesmit vai trīsdesmit olas jau tiek nokrāsotas. Ir arī šūpoles, pie tam gan ārā, gan arī istabā, lai bērni varētu šūpoties visu gadu. Bet odi vasarā jau tāpat kož…
Madoniete Velta: – Olas joprojām krāsojam sīpolu mizās, ķīmiju neizmantojam. Pieliekam vēl kādu lapiņu klāt, var aptīt arī putraimus. Ļoti skaisti iznāk, ja tiek aptītas zemeņu lapiņas. Tiks noskaidrota arī stiprākā ola. Tas, kam tā ietrāpās, ir ļoti priecīgs, it sevišķi tas lielu prieku sagādā bērniem.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA