– Kādas jums šogad bija Lieldienas? – vakar, pirmajā darbdienā pēc garajām svētku brīvdienām, jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Evita: – Krāsojām olas, bet šogad to darījām ar krāsām. Šūpojāmies, vispirms tepat pilsētā, bet pēc tam aizbraucām pie drauga, lai varētu izšūpoties lielajās šūpolēs. Mums patīk šūpoties un pie viena, lai arī odi vasarā nekostu. Bet tas vairāk gan ir mīts, jo gandrīz ir tā – jo vairāk šūpojies, jo tie vairāk kož.
Laila no Kusas: – Kopā ar ģimeni lauku mājās krāsojām olas, ievērojot sentēvu tradīcijas, – sīpolu un alkšņu mizās, ar grūbām, zemenītēm un daudz ko citu apkārt. Var teikt, ka katra ola sanāca citādāka. Es dzīvoju un strādāju ārzemēs, līdz ar to latviešu tradīcijas ir jo īpaši mīļas. Ir ļoti liels prieks, ja svētkos izdodas atbraukt uz mājām.
Marta no Sauleskalna: – Man tās bija ļoti mierīgas. Protams, sīpolu mizās tika nokrāsotas olas, bet citās aktivitātēs nepiedalījos. Saules¬kalnā bija uzstādītas arī lielās šūpoles, kur katrs, kas vēlējās, varēja kārtīgi izšūpoties. Notika arī Lieldienu pasākums ar olu ripināšanu, olu meklēšanu un citām jautrībām.
Inita no Cesvaines: – Garajās brīvdienās gan strādājam, gan olas krāsojām. Kā vienmēr, to darījām sīpolu mizās, ar grūbām un pietinot arī kādas zālītes, kaut gan bērni gribēja izmantot krāsas. Biksērē bija arī lielās šūpoles, kur varēja izšūpoties. Bet odi jau tāpat kodīs – šūpojies vai nešūpojies.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA