– Vai jūsuprāt valdībai, ņemot vērā, ka "Latvijas Krājbankā" atrodas arī ievērojami valsts iestāžu un pašvaldību līdzekļi, varbūt tomēr vajadzēja to glābt? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Velta: – Tik liela eksperte es neesmu, bet, ja valstij būtu tāda nauda, tad varbūt to varētu arī glābt. Tajā tomēr ir arī valsts iestāžu un pašvaldību, to kapitālsabiedrību līdzekļi, daudzu uzņēmēju un iedzīvotāju nauda. Ja jau glāba „Parex" banku, ar ko Krājbanka sliktāka? Īpaši, ja ņem vērā, ka tai bija plašs filiāļu tīkls tieši Latvijas reģionos.
Ērglēnietis Laimonis: – Manuprāt, valdībai to nevajag glābt. Pietiek, ka „Parex" bankas glābšanā tika ieguldīts miljards latu. Cik ilgi valsts var glābt bankas? Banku īpašnieki vispirms noved banku līdz kraham, bet pēc tam tikai vārtās pa slimnīcu gultām.
Madoniete Valda: – Mēs jau maz ko zinām, kas īsti ir vainojams pie „Latvijas Krāj-
bankas" nedienām. Esmu svēti pārliecināta, ka viens pats Antonovs to nevarēja izdarīt, tur slēpjas „dziļāki zemūdens akmeņi". Taču valdībai to glābt nevajag, lai gan Latvijā ir jābūt vienai stabilai valsts bankai, uz kuru droši varētu pārskaitīt pensijas, darba algas, pabalstus un naudu bez bažām turētu arī valsts iestādes un pašvaldības, uzņēmēji, zemnieki. Ja uzņēmums nepieder Latvijas valstij, nedrīkstētu izmantot arī vārdu Latvija, un tās nosaukumā būtu skaidri jānorāda, ka tā ir tikai filiāle Latvijā. Šī iemesla dēļ nosaukums būtu jāmaina arī „Latvijas Gāzei".
Lubāniete Zigrīda: – Valdībai tā nav jāglābj. Visas komercbankas valsts jau nevar izglābt. Manuprāt, būtu jāaizsargā arī Latvijas vārds, jo tā atstāšana bankas vai uzņēmuma nosaukumā, kas vairs nepieder valstij, daļu iedzīvotāju tomēr maldina, lai gan Krājbankas gadījumā bija skaidrs, ka ar to vairs īsti riktīgi nav.
Madonietis Viktors: – Cik ilgi valsts var bankas glābt, labāk lai glābj savu tautu. Es banku pakalpojumus neizmantoju, bet, protams, valstī ir jābūt vienai drošai bankai, lai iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas, vai nākamajā rītā varēs izņemt pensiju vai darba algu.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA