– Vai jums patīk latviešu kino, un vai esat jau redzējuši jauno spēlfilmu „Sapņu komanda 1935", ko šodien (27. novembrī) un arī ceturtdien, 29. novembrī, vēl var noskatīties Madonā, kinoteātrī „Vidzeme"? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Zenta no Ērgļiem: – Šo filmu vēl neesmu redzējusi. Nevaru arī teikt, ka man īpaši patiktu latviešu kino, it sevišķi pēdējā laikā. Kaut kā samāksloti sanāk, bet „Rūdolfa mantojums" gan patika. Ja būs iespēja, noskatīšos arī „Sapņu komandu".
Madonietis Mareks: – Skatīties filmas man patīk, un reizēm aizeju arī uz kino, bet tās nav tikai latviešu filmas. Beidzamā latviešu filma, ko esmu redzējis, ir „Dokumentālists". Tā ir grūti izprotama filma. Ja Madonā patlaban rāda „Sapņu komandu", varbūt es uz kinoteātri vēl aiziešu.
Madoniete Iveta: – Es vispār esmu latviešu kino fane, bet tas neattiecas uz beidzamajā laikā uzņemtajām filmām. Man tās ne visai patīk, es pat uzskatu, ka latviešu kino ir miris. Man patīk vecās latviešu filmas. Manuprāt, kādus 80 procentus latviešu filmu esmu redzējusi, sākot jau ar „Ritu", „Nauri" un daudzām citām, kuras, kā, piemēram, „Vella kalpus", var skatīties vēl un vēl. Padomju laikā bija pat tā, ka katru jauno latviešu filmu noteikti vajadzēja noskatīties kinoteātrī, un, lai nopirktu biļeti, bija jāizstāv gara rinda. Par jauno filmu esmu dzirdējusi un domāju, ka to arī noskatīšos.
Madoniete Dace: – „Sapņu komanda" ir ļoti laba filma. Es to skatījos ar lielu aizrautību, dzīvoju līdzi katrai iemestajai bumbai basketbola grozā, kaut gan ikdienā neesmu sporta līdzjutēja. Tā ir arī patriotiska filma, kas noteikti būtu jāredz jaunatnei. Filmā tiek ļoti labi parādīts, ka tālaika valdība no šodienas neatšķiras ne ar ko – neizlēmīga, melīga, nacionāli svarīgu lietu neatbalstoša. Ļoti saviļņojošs un traģisks ir filmas noslēgums, kad titros tiek rādīti mūsu puišu traģiskie likteņi. Asaras pašas sariešas acīs…
Ieva no Kraukļiem: – Kad televīzijā tiek rādītas latviešu filmas, mēs vienmēr tās skatāmies. Esam dzirdējuši arī par „Sapņu komandu", un jauno filmu gribētos redzēt. Ja to rādīs Cesvainē, varbūt arī aizbrauksim. Skatīties filmu uz lielā ekrāna tomēr ir pavisam kas cits, nekā televīzijā.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA