– Kādi ir jūsu novērojumi – vai, jūsuprāt, Latvijā ir mazinājusies pērnā gada zāles dedzināšana? – pēc tam, kad kūlas dedzināšana, iespējams, bija prasījusi jau pirmo upuri šopavasar, jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Ainārs no Ogres novada: – Mūsu pusē viss ir kārtībā. Pēdējos gados situācija ir mainījusies uz labo pusi. Lauki tiek apstrādāti, pļavas tiek appļautas. Aizvien mazāk paliek platību, ko varētu dedzināt, līdz ar to nav arī kūlas ugunsgrēku.
Sarkanietis Jānis: – Situācija pamazām uzlabojas, bet šur tur jau kūla tiek aizdedzināta. Ir bijuši arī pirmie izsaukumi, kā, piemēram, uz Jaunkalsnavu, bet Madonā vismaz pagaidām viss ir normāli.
Jānis no Murmastienes: – Ja nemaldos, Murmastienes pusē jau gadus piecus nav bijis neviena kūlas ugunsgrēka. Pie mums tādu platību īsti nav, kur varētu dedzināt pērno zāli, jo zeme tiek apstrādāta.
Valdis no Aizpurves: – Dzelzavas pusē dūmi nekūp. Iepriekšējos gados šur tur gan ir dedzināta zāle, taču šopavasar to neesmu redzējis. Šogad ir arī slapjš, un ielejas ir pilnas ar ūdeni. Pie mums jau it kā viss tiek rudenī arī appļauts. Turklāt lielas platības pieder dānim, bet dedzināt kūlu nav dāņu tradīcijās.
Vikurs no Lazdonas: – Reizēm arī mūsu pusē dedzina kūlu, bet es esmu pret to. Sadeg taču kukainīši, vardulēni un visa cita dzīvā radība. Labāk ir laukus sakopt, apstrādāt, lai nebūtu jādedzina pērnā zāle. Es savulaik strādāju pie kāda saimnieka, zāli vienmēr appļāvām un to nekad nededzinājām.
Jānis no Beļavas: – Šogad vēl nekas nav dedzis. Mēs esam no Gulbenes otra gala, kur ilgi bija sniegs, un arī tagad viss vēl ir slapjš. Taču pēdējos gados kūlas dedzināšana ir gājusi mazumā. Dedzināt pērno zāli nav nekas labs, bet agrāk, kad to darīja, daļa vismaz vēlējās, lai tīrumi būtu tīrāki un zaļāki, tagad nevēlas pat to. Tīrumi aizaug, un nevienu tas vairs nesatrauc.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA