Rīt, 14. jūnijā, visā Latvijā, pieminot komunistiskā genocīda upurus, notiks piemiņas pasākumi. – Vai kāds no jūsu dzimtas tika izvests uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā vai 1949. gada 25. martā? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Jānis no Kusas: – Represijas Latvijā skāra ļoti daudzas ģimenes, tai skaitā uz Sibīriju tika izsūtīti arī no mūsu dzimtas, bet pēc izsūtījuma gadiem viņi atgriezās dzimtenē.
Madoniete Valda: – Uz Sibīriju 1949. gadā tika izsūtīti mana vīra radi. Viņi visi atgriezās Latvijā. Manuprāt, jaunieši ir gudri un par šīm traģiskajām vēstures lappusēm zina diezgan daudz, it īpaši, ja vecvecāki vai kāds cits ir stāstījis par savu izsūtījuma laiku. Tagad jau pats laikmets ir sarežģīts. Mani nedaudz kaitina, kad saka, ka izveda tikai latviešus, bet plašajā Padomju Savienībā izveda visas tautas, tai skaitā krievu inteliģence praktiski tika iznīcināta. Diemžēl ik pa brīdim pie varas nonāk vājprātīgie…
Madoniete Gaļina: – Mūs tās neskāra, bet ļoti daudzas ģimenes – gan. Par šiem notikumiem vairāk ir jāstāsta skolās, lai jaunieši zinātu un neaizmirstu.
Skaidrīte no Lubānas novada: – Mūsu ģimeni izveda 1949. gadā no Virānes pagastā, bet lopu vagonos mūs salādēja Cesvainē. Toreiz man bija 12 gadu. Mūs izsūtīja uz galējiem Ziemeļiem. Izdzīvot bija ļoti grūti, taču mēs atgriezāmies Latvijā. Jaunajai paaudzei novēlu to neaizmirst un lai viņiem nekas tāds nekad nebūtu jāpiedzīvo!
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
13.06.2018.