– Vai šodien esat kādu jau izjokojuši, vai varbūt paši esat to piedzīvojuši? – vakar, 1. aprīlī, Vispasaules joku dienā, jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Inta no Kusas: – Pagaidām vēl neesmu izjokota, un pati arī nevienu neesmu izjokojusi, bet ceru, ka man tas izdosies. Parasti tas izdodas, aicinot, piemēram, paskatīties, ka jau atlidojis stārķis vai drēbes notraipītas, vai kāds sauc pie telefona utt., un bieži uz tā uzķeras.
Madonietis Andris: – Diena vēl tikai sākusies, varbūt tāpēc nevienu vēl neesmu izjokojis, un arī mani neviens nav izjokojis. Parasti izjokot izdodas saistībā ar darbu. Piemēram, kāds pasaka, ka izsauc priekšniecība, bet, kad aizej, priekšnieks brīnās, jo viņš nevienu nav saucis.
Tālivaldis no Murmastienes: – Es vēl neesmu izjokots, un arī pats šodien nejokoju, kaut gan mana attieksme pret 1. aprīli ir visnotaļ pozitīva. Izjokot gan ir diezgan pagrūti. Visi zina, ka ir 1. aprīlis, līdz ar to uz izjokošanu ir sagatavojušies un tik viegli nenotic visam, ko viņiem saka. Ja pats tieku izjokots, to vienmēr uztveru ar smaidu un smejos līdzi. Katrā ziņā par to nevienam nav jāapvainojas.
Madoniete Sindija: – Šodien nevienu vēl neesmu izjokojusi. To nemaz nav tik viegli izdarīt. Visi jau zina, ka ir 1. aprīlis, līdz ar to tik viegli neuzķeras. Turklāt izjokot vairāk patika skolas gados, tad tas bija interesanti, bet arī tad pie tā bija īpaši jāpiedomā.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
02.04.2019.