Septembris Latvijā izsenis ir Dzejas mēnesis. – Vai arī jūs esat dzejas cienītāji, un kuri dzejnieki jums patīk vislabāk? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Inta no Aronas pagasta: – Man dzeja patīk, bet joprojām man tuvāka ir Imanta Ziedoņa daiļrade. Ja ir iespēja, apmeklēju arī pasākumus, pārsvarā braucu uz Rīgu. Katrā ziņā Dzejas dienas ir laba tradīcija.
Janīna no Murmastienes pagasta: – Vairs dzeju nelasu, bet savulaik to darīju labprāt. Dzīvojam laukos, darbu ir daudz, līdz ar to Dzejas dienu pasākumus neapmeklējam. Braukt uz pilsētu nav laika, bet uz vietas šādi pasākumi pārsvarā notiek skolā, bet mums bērni ir jau izauguši.
Madoniete Maija: – Es dzeju lasu, it īpaši tad, kad jāuzraksta kāds apsveikums, jo tieši caur dzejas vārsmām gribu nodot vēstījumu konkrētam cilvēkam. Es piedomāju pie tā, kam apsveikumu rakstu, un es patiešām atrodu ļoti daudz labu, piemērotu dzejoļu, tāpat tos izmantoju pasākumos. Protams, „Starā" vienmēr izlasu „Pieskārienu". Patīk Oļģerta Skujas dzeja. Man patīk arī satīriski un humoristiski dzejoļi.
Rita no Varakļānu pagasta: – Ar dzeju viss ir kārtībā, tā ir bijusi un tai ir arī jābūt. Pasākumus man gan nesanāk apmeklēt, esmu zemniece, un darba ir ļoti daudz, bet dzeja patīk. Esmu Maijas Stepēnas no Kokneses dzejas cienītāja. Viņa nav tik populāra, bet viņai ir ļoti dvēseliski dzejoļi.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA