Pēc gada 1. oktobrī ES tiks atceltas cukura ražošanas kvotas. – Kādas ir jūsu domas par cukura ražošanas atjaunošanas iespējām Latvijā? – jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Anita no Jaunkalsnavas: – Tas tagad ir grūti izdarāms. Arī zemnieki cukurbietes vairs neaudzē. Bet, protams, mēģināt jau var – varbūt izdodas. Katrā ziņā es esmu „par". Latvijas cukurs tomēr bija labāks un arī saldāks. Tagad, nopērkot ievesto cukuru, nav garantijas, ka ievārījums sanāks tāds pats kā agrāk.
Madoniete Dzidra: – Cukura ražošanu vajadzētu atjaunot, neraugoties uz to, ka tas ir neveselīgs. Vismaz vienai cukurfabrikai Latvijā būtu jābūt. Tas nāktu par labu arī zemniekiem, jo atkal varētu audzēt cukurbietes.
Aira no Sāvienas: – Vienu cukurfabriku noteikti vajadzētu atjaunot. Viss ir reāli, ja ir vēlēšanās. Zemniekiem zināšanas, kā audzēt cukurbietes, taču nekur nav pazudušas. Ja viņiem tiktu dots „zaļais signāls", viss aizietu.
Imants no Ošupes pagasta: – Nezinu gan, vai tas ir iespējams. Savulaik lielas kompensācijas saņēma gan cukurbiešu pārstrādātāji, gan audzētāji. Kādreiz cukurbietes audzējām visi. Tas nebija viegli. Lai atceramies garo biešu vagu kaplēšanu. Mēs jau tagad iztiekam ne tikai bez cukura, bet arī bez daudz kā cita, ko vairs neražo Latvijā. Lai atjaunotu cukura ražošanu, būs nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA