Vakar Latvijā tika atzīmēta 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Barikādes Rīgā sāka celt 1991. gada 13. janvāra vakarā, lai aizsargātu Augstākās Padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. – Kāds šis laiks ir palicis jūsu atmiņā? – jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Dana no Liezēres pagasta: – To uztveru caur vecmammas atmiņām. Viņai tieši 20. janvārī ir dzimšanas diena, un šajā dienā runājam arī par to, ko 1991. gadā pārdzīvoja Latvija, kā toreiz visi līdzi dzīvojuši notiekošajam Rīgā, skatījušies televīziju un klausījušies radio, gaidot jaunākās ziņas.
Jānis no Barkavas pagasta: – Tas laiks dzīvo cilvēku atmiņās, it īpaši to, kuri to piedzīvoja un kļuva par barikāžu dalībniekiem. Tas bija izšķirīgs brīdis Latvijai.
Juris no Sarkaņiem: – Tas bija trauksmains laiks. Ar nepacietību un satraukumu jaunākās ziņas no Rīgas gaidīja arī mājās palicēji. Visi sēdējām pie televizoriem un radioaparātiem, gaidot jaunumus no valsts galvaspilsētas. Taču bija ļoti liela ticība, ka viss izdosies. Arī tagad nevajadzētu tik daudz žēloties, jo no pašiem jau ir daudz atkarīgs.
Madoniete Emma: – Toreiz jau pārdzīvojām ļoti lielu satraukumu. Varbūt esmu ļoti emocionāla, bet tajās dienās uztraucāmies gan par to, kā notikumi attīstīsies tālāk, gan par barikāžu dalībniekiem. Varēja taču būt visādi. Naktīs miegs nemaz nenāca…
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
21.01.2020.