Šogad 4. maijā apritēs 30 gadu kopš vēsturiskā notikuma, kas daudziem vēl ir spilgtā atmiņā, – Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. – Kā šogad atzīmēsit 4. maiju – Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu? – tuvojoties maija svētku nedēļai, jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Donats no Murmastienes pagasta: – Es dzīvoju viens, līdz ar to īpašu pārmaiņu šogad nebūs. To vairāk izjutīs tie, kas 4. maijā līdz šim piedalījās dažādos publiskos pasākumos, tai skaitā Baltā galdauta svētkos, bet šogad 30 gadu senu pagātni katrs atcerēsies savās mājās. Noskaņojums ir normāls, pensiju saņemu, dzīvot var.
Madoniete Inguna: – To, kas pirms 30 gadiem notika 4. maijā, protams, zinu, bet man tā parasti ir darbdiena, tai skaitā arī šogad, līdz ar to svētku pasākumos nepiedalos.
Andrejs no Mārcienas pagasta: – Bērni ir izauguši, dzīvojam divatā klusi un mierīgi, arī svētkus nesvinam. Turklāt šogad nemaz nav cita varianta. Valstī izsludināta ārkārtējā situācija, visi kultūras pasākumi jau ir atcelti.
Edgars no Bērzaunes pagasta: – 4. maiju pirms 30 gadiem, kad tika pieņemta Neatkarības deklarācija, atceros ļoti labi, kā sēdējām pie televizora un līdzi skaitījām katru balsi „par". Tagad tiem, kas nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, bonusi ir labi, var dzīvot cepuri kuldami. Bet nebūsim skaudīgi! Toreiz neviens jau nezināja, kā notikumi pavērsīsies. Tas bija risks, un sliedes uz Sibīriju vēl nebija nojauktas…
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
28.04.2020.