Nedēļas nogalē visā Latvijā notiks atceres pasākumi, veltīti komunistiskā genocīda upuru piemiņai. – Vai jūs piedalāties 25. marta atceres pasākumos, un vai jūsu dzimtu ir skārušas 1949. vai 1941. gada deportācijas? – jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madonietis Vilis: – Uz Sibīriju tika izsūtīts tēvs, vectēvs, un neviens dzimtenē vairs neatgriezās. Viņus izsūtīja 1941. gadā, un tie bija visgrūtākie izsūtījuma gadi, kurus liela daļa nepārdzīvoja. To nedrīkst aizmirst, tāpēc atceres pasākumos piedalos.
Madonietis Artūrs: – Vairāk vai mazāk represijas ir skārušas katra latvieša dzimtu. Atceres pasākumos piedalos regulāri, tai skaitā arī muzikāli. Tas ir emocionāli saviļņojošs brīdis. Daudz dzirdēts dzīvesstāstu un cilvēku atmiņu. Tā, protams, ir ļoti liela sāpe latviešu tautai.
Leona no Vecsaikavas: – Pārāk tuvus cilvēkus represijas nav skārušas, bet pazīstamus cilvēkus uz Sibīriju aizveda. Atceros arī vienu nošautu vīrieti, ko, nākot no skolas, redzējām guļam. Savulaik 25. marta atceres pasākumos piedalījos regulāri.
Madonietis Aldis: – Dažreiz, ja esmu uz vietas, tajos piedalos. Atceros, kā Inešos, kur tolaik dzīvojām, divas naktis mežā sēdējām, jo kaimiņi kaut kā bija dabūjuši zināt, ka 25. martā notiks izvešana, un par to arī mums pastāstīja. Mājās atgriezāmies, kad izvešanas termiņš bija beidzies.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
22.03.2017.