Svētdien ar daudziem pasākumiem (šķiet, pirmo reizi tik svinīgi un plaši) tika atzīmēta 25. gadadiena kopš konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas 1991. gada 21. augustā.
– Kāds jūsu atmiņā ir palicis šis laiks? – vaicājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madonietis Guntis: – Atceros, toreiz bija liels uztraukums par to, vai tiešām pučisti uzvarēs. Vienreiz jau tiku politiski represēts, tāpēc domāju, vai tiešām represijas būs jāpiedzīvo vēlreiz. Kad pučs izgāzās, dažs labs partijnieks dabūja infarktu, bet es tikai berzēju rokas – beidzot Latvija atkal kļūs brīva. Šajos gados esmu vīlies mūsu valsts vadītājos, bet ne Latvijā. Neatkarīga valsts katrai tautai ir ļoti liela vērtība.
Gaida no Ošupes pagasta: – Atceros, kā skatījāmies televizoru un gaidījām jaunākās ziņas. Bija liela neziņa un nedrošība. Laukos, ja vien strādā un ir laba veselība, var dzīvot un tīri labi iztikt. Galvenais – lai ir miers.
Arnolds no Sarkaņiem: – Šajos gados ne visas cerības ir piepildījušās, pensijas ir daudz par mazu, bet esam piedzīvojuši arī daudzus ieguvumus. Paskatieties, kādas Madonā ir ielas un trotuāri, cik labiekārtota un skaista ir kļuvusi pilsēta! Pa ietvēm tagad var iet, neskatoties zem kājām.
Madoniete Mārīte: – Atceros, kā toreiz sekojām notikumu attīstībai. AP deputāti, nobalsojot par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, patiešām rīkojās ļoti drosmīgi un tālredzīgi.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA