Pašreiz soļošana kā vieglatlētikas disciplīna Latvijā pārdzīvo dziļu krīzi, un tās nākotne izskatās maz cerīga un apdraudēta. Maz sacensību, trūkst soļošanas treneru un tiesnešu. Uz šāda bezcerības fona jāatzīmē mūsu senioru iespaidīgie sasniegumi visaugstākā ranga sacensībās.
Salīdzinot ar skriešanu, kas Latvijā ir ļoti populāra, ar simtiem sacensību gada laikā un lielu masveidību, visaugstākā ranga sacensību līmenī skrējēju senioru sasniegumi ir ļoti pieticīgi. Iznāk, ka soļošanas disciplīnām pašreiz Latvijā neredz nākotni, bet veterānu sportā pasaulē un Eiropā ir izcili sasniegumi, turpretim ļoti populārajā masveidīgajā skriešanā mūsu veterāni pasaulē kotējas vāji.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, sākot ar 1991. gadu, mums, vieglatlētiem, pavērās iespējas piedalīties pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī pasaules un Eiropas rīkotajās (Master games) sporta spēlēs.
Senioru vecums abiem dzimumiem noteikts, sākot ar 35 gadiem, un sacensību dalībnieku vecuma grupas sadalītas ik pēc pieciem gadiem.
Pasaules un Eiropas čempionātos medaļas izcīna gan individuāli, gan arī komandu cīņās pa vecuma grupām, kur vērtē katras valsts trīs labāko soļotāju summāros rezultātus. Jāatzīmē, ka līdzīgas iespējas visaugstākajā līmenī pierādīt sevi ir arī skrējējiem, sprinta stafetes, garo distanču skrējējiem krosā, pusmaratonā, maratonā.
Gargabalnieki kolekcionē medaļas
Pagaidām mūsu gargabalnieki kolekcionē tikai "dalībnieku" piemiņas medaļas, masveidā startējot daudzu Eiropas valstu pilsētās.
Lūk, statistikas dati līdz 2020. gadam, kas liecina, ka 46 Latvijas soļošanas veterāni, startējot kādā no Eiropas, pasaules un Master games čempionātiem, izcīnījuši pavisam 396(!) dažāda kaluma medaļas. Tas Latvijas sportā viennozīmīgi ir izcils sasniegums, kas joprojām tā īsti nav novērtēts, publicēts presē, medijos un sīkāk analizēts. Interesanti, ka no šī medaļu biruma 71 medaļu izcīnīja 12 Gulbenes novada soļotāji. Gulbenes novada soļotāji teicami startēja arī pasaules amatieru un strādājošo čempionātā, kur I. Sirmā un R. Bērziņa izcīnīja valstij zelta medaļas – čempiona titulu, bet I. Bačka var saukties par pasaules vicečempioni soļošanā strādājošajiem un amatieriem.
Pēc izcīnīto medaļu skaita mūsu vīriešu ranga piecnieks:
1. Normunds Ivzāns – 49 (19 zelta + 19 sudraba + 11 bronzas medaļas)
2. Zigurds Irbe – 36 (14 zelta + 15 sudraba + 7 bronzas)
3. Madars Breide – 28 (10 zelta + 10 sudraba + 8 bronzas)
4. Gunārs Rubenis – 23 (5 zelta + 10 sudraba + 8 bronzas)
5.-6. Harijs Āboliņš – 14 (4 zelta + 6 sudraba + 4 bronzas)
5.-6. Raitis Lērme – 14 (2 zelta + 12 bronzas)
Analogs rangs sievietēm:
1. Dace Saulīte – 20 (5 zelta + 8 sudraba + 7 bronzas)
2. Vera Grinberte – 18 (1 zelta + 9 sudraba + 8 bronzas)
3. Aija Rogāle – 16 (2 zelta + 3 sudraba + 11 bronzas)
4. Rita Žuravļova – 15 (1 zelta + 8 sudraba + 6 bronzas)
5. Nellija Lapiņa – 10 (5 zelta + 3 sudraba + 2 bronzas)
Individuāli un komandā
Mūsu soļotāju spožos sasniegumus aizsāka mūsu PSRS Goda sporta meistars (vienīgais vieglatlētikā Latvijā) Zigurds Irbe (1936-2016) ar izciliem startiem 25 gadu laikā (1991-2015).
Vīriešiem komandu cīņu medaļu birums aizsākās ar 2005. gada pasaules čempionātu Sansebastjanā (Spānija), kurā Latvijas komanda V-65 gadu grupā Z. Irbe, J. Dadzis un G. Rubenis pirmo reizi Latvijai izcīnīja sudraba medaļas 20 km soļošanā komandu vērtējumā. Pjedestāls: Vācija, Latvija, ASV. Komandu noorganizēja G. Rubenis.
Līdz 2005. gadam augstākā ranga medaļas dažādās soļošanas disciplīnās bija izcīnījuši Z. Irbe, A. Ābele, J. Dadzis, J. Gjačs, O. Pārums, N. Lapiņa un B. Tīruma (De Kopē), pēdējā startējot no Latvijas.
Sievietes soļotājas straujo panākumu apritē ienāca 2011. gadā Ģentē (Beļģija) notiekošajā Eiropas ziemas čempionātā. Startējot S-40 grupā, A. Rogāle, I. Baroņenko un D. Saulīte izcīnīja Latvijai pirmo komandu sudrabu 5 km distancē. Komandu noorganizēja madoniete Dace Saulīte.
Interesanti, ka 12 medaļnieki nāk no Gulbenes novada, un šie panākumi galvenokārt ir G. Rubeņa nopelns, organizējot, trenējot un motivējot savus un valsts sportistus visaugstākā līmeņa sacensībām.
Ir soļotāju kodols
Subjektīvi vērtējot sasniegto, atzīmēju vairākus panākumus veicinošus faktorus.
Salīdzinot ar citām vieglatlētikas disciplīnām, veterānu soļotāju kodolu veido daudzi agrāk pazīstami PSRS sporta meistari soļošanā: Z. Irbe, G. Mīkulis, V. Dribincevs, J. Gjačs, I. Saulgriezis, olimpietis M. Liepiņš, N. Ivzāns, PSRS sporta meistarkandidāti J. Dadzis, O. Pārums, I sporta klases soļotāji: A. Ābele, B. Vucēns, Z. Baumanis, G. Rubenis, A. Rogāle, arī J. Kaprālis. Jāatzīmē arī "jaunpienācēju" veterānu pienesums, kuri citos izturības sporta veidos agrāk startēja augstā līmenī: M. Breide (PSRS sporta meistars modernajā pieccīņā), R. Žuravļova (PSRS sporta meistars šosejas riteņbraukšanā) un daudzi agrākie I sporta klases sportisti slēpošanā, riteņbraukšanā, orientēšanās sportā u. c.
(Nobeigums sekos)
10.11.2020.