"Stars" jau rakstīja, ka no 27. novembra līdz 14. decembrim Madonas BJSS delegācija – 12 sportisti kopā ar treneriem Gunāru Ikaunieku un Daini Vuškānu – uzturējās pirmā sniega treniņnometnē Idrē Zviedrijā. Treniņnometnē bija iekļauti slēpotāji, biatlonisti, kā arī orientēšanās sportisti.
IdreFjall ir slēpošanas un biatlona centrs ar plašām iespējām, un šajā laikā tur trenējās gan zviedri, gan norvēģi, gan liela komanda Čehijas biatlonistu, kā arī igauņu biatlonisti un orientieristi un Lietuvas ziemas orientēšanās izlase.
Kā vērtēja Gunārs Ikaunieks, treniņu apstākļi IdreFjall bija lieliski: – Nometnes laikā izdevās paveikt ieplānoto treniņprocesu, gatavojoties šīs ziemas Eiropas un pasaules čempionātiem. Sportistiem ar veselību nebija nekādu problēmu. Jau no pirmās nometnes dienas bija pieejamas 6 km dažāda reljefa profila kvalitatīvas mākslīgā sniega trases. Nometnes laikā pamazām nāca klāt dabiskais sniegs, un palielinājās trašu garums. Beidzamajās dienās jau bija iespējas izmantot vairāk nekā 30 kilometru dažādas trases, arī mazās trases, kas svarīgas orientieristiem.
Dzīvojām atsevišķās mājiņās, kur paši gatavojām ēdienu visās ēdienreizēs, kā arī bija pieejams internets, lai jaunieši varētu mācīties. Ievērojot šī laika epidemioloģiskās prasības, nekontaktējāmies ar citu valstu sportistiem. Zviedrijā nosacījumi gan ir mīkstāki nekā citās valstīs, un sejas maskas netiek valkātas, kā arī nav nekādu pārvietošanās ierobežojumu.
– Sportisti bija aizvesti uz treniņnometni ar mērķi, ka varēs iekļūt slēpošanas izlasē, ka viņi varēs būt konkurētspējīgi atlasei Eiropas Jaunatnes olimpiādei, ko gan pārcēla uz nākamo gadu, kā arī Eiropas čempionātiem. Distanču slēpošanā nometnes laikā lielākoties akcentu likām uz spēka un apjoma treniņiem pa cikliem. Ļoti daudz slēpojām klasiskajā solī, jo "Smeceres silā" klasiskā soļa trasi grūti uzturēt atkušņa apstākļos. Par šo ziemas sezonu vispār grūti ko pateikt. Madonā plānotas atlases sacensības un pasaules junioru un pieaugušo čempionāts, bet tas, vai tās notiks, atkarīgs no tā, cik ilgi pastāvēs valstī noteiktā ārkārtējā situācija, – raksturoja Madonas BJSS distanču slēpošanas nodaļas vadītājs Dainis Vuškāns.
Orientēšanās sportistei Anetei Strautai kārtējo gadu izdodas slēpošanas sezonu uzsākt Idrefjall. – Šogad Zviedrija mūs priecēja ar lieliskiem laikapstākļiem. Treniņu process iesākās ar mierīgiem treniņiem, pēc tam sprints un veiklības treniņi kalnu nobraucienos, kā arī beidzamajā nometnes dienā – trīsarpus stundu garš treniņš. Starp daudzajiem treniņiem un mācībām paspējām apmeklēt Zviedrijas augstāko ūdenskritumu Njūpeskār, kura kopīgais augstums ir 125 metri, satikām arī ziemeļbriežus. Treniņnometnes laiks šoreiz sakrita ar semestra noslēgumu, tādēļ nācās saskaņot tiešsaistes mācības un pārbaudes darbus ar treniņiem, tas lika būt disciplinētiem un plānot savu laiku, – uzsvēra Anete.
Iespaidos dalījās arī distanču slēpotājs Lauris Kaparkalējs: – Pirmā sniega nometne vienmēr ir svarīga, kamēr Madonā vēl nav pieejama tik gara trase vai vispār nav sniega. Nometne nebija no īsajām, bet uz sniega katram slēpotājam vienmēr ir forši pabūt. Bija vērtīgi aizbraukt uz Zviedriju, Idri, kur bija sagatavota trase 6 km garumā. Katrs nometnes laikā noslēpojām vairāk nekā pustūkstoti kilometru. Pats saskaitīju, ka noslēpoju kopā ap 600 km, un to var uzreiz just, ka forma uzlabojas, noslīpējas slēpošanas tehnika. Tāpēc jau brauc uz pirmā sniega treniņnometnēm, lai var maksimāli koncentrēties uz slēpošanu. Kad atbraucām uz Madonu, bija prieks uzzināt, ka arī silā ir sagatavota mājas trase.
Uz vaicājumu "Vai, atrodoties Zviedrijā, nebija bail no kovida?" Laura atbilde bija noliedzoša: – Kā no prāmja nost, tā tūlīt virziens uz ziemeļu pusi, kas nav tas pats, kas drūzmēšanās lielās pilsētas. Mēs jau braucām ar mērķi slēpot, kas nav tūrisms. Arī mācības nekavējām, jo mācījāmies attālināti, visur pieejams wi-fi interneta pieslēgums.
Biatloniste Līva Šahno atklāja savas atziņas: – Treniņnometne Idrē man bija ļoti vērtīga, jo tā bija pirmā nometne šajā sezonā uz pirmā sniega. Tika savākti pirmie noslēpotie kilometri, man tie ir ap 500 km, kas ir salīdzinoši daudz pirmā sniega nometnei. Izskatās, ka arī šosezon ziemas Latvijā īsti nebūs, līdz ar to maz iespēju slēpot, un labi, ka vismaz aizbraucām uz Zviedriju, kur varējām kārtīgi no sirds izslēpoties. Arī mācības nekavējām, jo visiem līdzi bija datori, piedalījāmies attālinātajās mācībās, visus darbus varējām izpildīt. Ja kādu darbu konkrētajā laikā nevarēja uzrakstīt, skolotāji pret to izturējās saprotoši.
Treniņnometnes dalībnieki pateicas Madonas novada pašvaldībai un savām ģimenēm par finansiālo atbalstu.
Diemžēl pēc atgriešanās no Zviedrijas nometnes dalībniekiem bija jāievēro piesardzības noteikumi saistībā ar "Covid-19" vīrusu un pašizolācija, kas jau pēc pāris dienām būs pārdzīvota.
22.12.2020.