Basketbolists Zigmārs Raimo – absolvējis Madonas pilsētas 1. vidusskolu un Rīgas 49. vidusskolu, Madonas BJSS trenera Agņa Beķera kaldināts basketbola spēlētājs. Spēlējis "VEF Rīga" komandā, vēlāk bijis LU spēlētāju vidū, nu jau divus gadus dzīvo Havaju salās, mācās Hawaii universitātē un turpina basketbolista karjeru "Hawaii" komandā. Kopš maija vidus izbauda vasaras brīvdienas Latvijā, kur uzturēsies līdz 1. jūlijam. Izmantoju iespēju, lai satiktos ar Zigmāru Raimo Madonā un intervijā vairāk uzzinātu par viņa dzīvi Havaju salās. Šķiet, ka Zigmārs kļuvis smaidīgāks, atvērtāks, varbūt jau var sadzirdēt nelielu angļu valodas akcentiņu.
– Cik ilgi jau dzīvo Havaju salās, varbūt vēlreiz atgādini – kā tur nonāci?
– Havajās esmu kopš 2016. gada 20. augusta – drīz jau būs apritējuši divi gadi. Iepriekš spēlēju Latvijas izlasē, un tā nu gadījās, ka treneri no Amerikas mani "pamanīja", piedāvāja stipendiju studijām un paralēli – basketbola spēli. Tā kā mācīties Amerikā ir dārgs prieks, negribēju palaist garām šo lielisko iespēju, kas ļauj apvienot mācības un basketbolu, tāpēc piekritu. Vienreiz gadā tieku pusotru mēnesi brīvdienās uz mājām, un šī ir tā reize.
– Ko tu studē Hawaii universitātē, cik gadu vēl jāstudē?
– Studēju biznesu un finanses, pabeigts otrais mācību gads, palikuši vismaz divi gadi, bet vēl var palikt mācīties piekto gadu, jo ir visādas iespējas.
– Pastāsti, kā esi iejuties, kā ir studēt un spēlēt basketbolu?
– Pirmais gads bija vairāk kā aptaustīšanās – valsts iepazīšana, jauni komandas biedri, treneri, bet tagad jau ir pierasts, angļu valodu pārvaldu. Viss notiek intensīvi – ceļos ap pulksten 6.50, jo no rītiem pulksten 7.15 ir treniņš svaru zālē, pēc tam – mācības augstskolā, mājas darbi, un seko pēcpusdienas treniņš. Sezonas laikā ir brīvas tikai svētdienas, jo katru dienu ir saspringts grafiks – cik vari, tik pavelc. Jābūt visam perfekti, arī atzīmēm, nekur nevar nolaisties, treniņos – jābūt enerģijai. Nav tas vienkāršākais apvienot mācības ar basketbolu, bet uz to parakstījos, tāpēc darīšu visu, lai turpinātu mācīties. Atzīmes ir labas.
– Pastāsti par savu basketbola komandu, treneriem!
– Komandā ir 14 basketbolisti no visas pasaules, kuriem ir piedāvāts spēlēt, atmaksājot studijas. Mani komandas biedri ir no Zviedrijas, Izraēlas, Austrālijas, no Amerikas štatiem, esmu vienīgais no Latvijas. Ir labi, ka varu spēlēt tādā līmenī. Mūsu komandai ir pieci treneri, un katrs specializējas savā jomā, ar savu lomu un atbildību. Viens ir aizsardzības, otrs – uzbrukuma treneris, cits – atlēcošo bumbu speciālists, vēl cits – fiziskās sagatavotības treneris, galvenais treneris. Vēl ir ārsts, fizioterapeits un citi.
Universitātē ir arī citi sporta veidi – volejbols, pludmales volejbols, golfs, teniss, futbols, amerikāņu futbols. Basketbola sezona bija līdz aprīļa beigām, tad jau sāku skaitīt dienas, kad varēšu atbraukt mājās.
– Vai kādreiz pats nedomā kļūt par treneri?
– Par to domātu, ja būtu vecāks. Savos pilngadības gados par treneri negribētu būt, jo tad – arī paliksi par treneri. Vajadzētu iet augstāk, bet tad trenera karjeru varētu sākt 35-40 gados, kad vairs pats nevar aktīvi spēlēt basketbolu. Cik vien varēšu, spēlēšu pats, tikai vēlāk domāšu, ko darīt tālāk.
– Kāda tur ir studentu sadzīve?
– Pirmajā studiju gadā visiem ir jādzīvo kopmītnēs, vēlāk var izvēlēties, kur dzīvot. Es gadu nodzīvoju dzīvoklī kopā ar trim futbolistiem, iepazinu, kas ir amerikāņu futbols. Basketbola spēles parasti bija ceturtdienās un sestdienās. Studentiem ir iespēja apmeklēt treniņu istabu, kur ir fizioterapeiti, ārsti, var ieiet aukstajā ledus vannā, karstajā vannā, lai atslābinātu savilktos muskuļus, relaksētos. Svētdienās atpūtos pie okeāna, jo tur ir mūžīgā vasara. Pa dienu temperatūra ir plus 26 grādi, ir arī atsvaidzinošs lietus. Kad atbrauca draugi no Latvijas, aizbraucām uz kalniem. Havaju salas piedāvā arī sērfošanu, lekšanu ar izpletni, ir eksotiski, tipiskais latvietis pat nevar iedomāties. Man pazīstamie studenti izvēlas veselīgu dzīvesveidu, nesmēķē. Uz ballītēm ejam ar komandas biedriem, ja kāds arī lieto alkoholu, tad – mazā daudzumā, lai saliedētos ar komandas biedriem, jo vairāk domā par sportu.
– Salīdzini, kā ir studentiem Latvijā?
– Daudz grūtāk, un nevar salīdzināt Latvijas sistēmu ar Amerikas sistēmu. Tur cilvēki dzīvo citādāk, viņi nevarētu izdzīvot ar naudu, ko Latvijā saņemam mēnesī. Tieši materiālajā ziņā tur par studentiem tiek vairāk padomāts. Lai arī tā ir dārga zeme, dārgas studijas, mammai neesmu prasījis naudu. Izglītība, ko tur apgūšu, noderēs arī te. Protams, Latvijā ir savi plusi – veselīgs ēdiens, daba. Tur tā nevar atrast mierīgu vietu pastaigai, kā, piemēram, Madonas "Smeceres silā".
– Esot tālumā, kā visvairāk pietrūkst no Latvijas?
– Pietrūkst ģimenes, draugu. Arī Latvijas pārtikas. Man gribējās mūsu pelmeņus, kas Latvijas kopmītnēs ir iecienīti. Atbraucot novērtēju mājas olas, jo Amerikā olas nav tik garšīgas. Pietrūkst mūsu piena produktu – jogurta, biezpiena. Havaju salās ir daudz korejiešu, indiešu, amerikāņu "fast food" ēstuvju, kur var atrast visu, ko vēlies, bet nav mājīguma izjūtas.
– Kā pavadīsi brīvdienas?
– Sākumā atkal ir jāiedzīvojas Latvijas laika zonā, jo pirmajās dienās devos gulēt pulksten 19, pamodos trijos naktī, gāju brokastīs. Patīkams pārsteigums bija sastapšanās ar nesen dzimušo māsas meitu, kam ir trīs mēneši. Trenēšos Madonas sporta hallē, kas ir labā līmenī. Mani uzaicināja mans treneris Agnis Beķeris, lai atnāku pie jaunajiem basketbolistiem un ko pastāstu, parādu, uzspēlēju bumbu. Varbūt iesaistīšos "Topbumbas" sacensībās. Lieliska vieta ir "Smeceres sils", kur var gan pastaigāties, gan pasportot, lai uzturētu sevi formā. Aizbraukšu arī pie draugiem uz Rīgu. Mani kādreizējās komandas biedri ir visā Latvijā – Toms spēlē basketbolu Valmierā, Ernests – strādā Rīgā, Kristiāns – studē Rīgā. Kamēr vasara, visiem jāsatiekas.
– Kad sākas jaunais mācību gads Hawaii universitātē?
– 2. jūlijā, kad atsāksies treniņi. Paredzēts brauciens uz Austrāliju augusta vidū, kur spēlēsim spēles, trenēsimies. Ja būtu palicis Latvijā, domāju, ka neaizbrauktu ne uz Havaju salām, ne uz Austrāliju – ne laika, ne līdzekļu. Man tomēr ir veicies, paveiktais tika novērtēts, lai man piedāvātu studēt un spēlēt basketbolu ārzemēs.
05.06.2018.