No 17. līdz 21. jūlijam “Smeceres sila” trasē un Madonas pilsētas ielās norisināsies šīs sezonas pirmais Pasaules kausa posms rollerslēpošanā. Nozīmīgi, ka 10. gadu Madona uzņem šīs sacensības, 2019. gadā organizējot arī Pasaules čempionātu.
Paralēli tam norisināsies jubilejas salidojums "Distanču slēpošanai 100 gadi!", kurā tiks atzīmēta Latvijas distanču slēpošanas simts gadu ilgā vēsture Latvijā. Jau vairākus gadus Latvijas un Madonas vārdu rollerslēpošanā pārstāv LAURIS KAPARKALĒJS, kas nu jau otro gadu darbojas paša dibinātā slēpošanas klubā "All-Round Ski Team".
Aicināju viņu uz plašāku sarunu.
– Kā ir veicies treniņu procesā? Kam šajā laikā esi veltījis vislielāko uzmanību?
– Gan sacensībās, gan arī treniņprocesā ir labi veicies. Īpaši šajā sezonā varu izcelt līdzdalību Pasaules kausa ziemas posmos, kur braucu ar domu sasniegt pēc iespējas labāku rezultātu, arī sevi "patestēt" un gūt priekšstatu, cik ātri sprints būtu jāslēpo, lai iekļūtu vai vismaz pietuvotos labāko trīsdesmitniekam. Tas distanču slēpošanā būtu ļoti augstvērtīgs rezultāts. Bieži startu sprintā sāku ļoti ātri, un pirmajās reizēs, sevi šādi testējot, tikai trases pirmo daļu izdevās veikt sev vēlamajā ātrumā, trasei visā garumā spēka nepietika. Taču jau sezonas otrajā pusē sanāca vairāki lieliski rezultāti, it īpaši 37. vieta PK sprintā Lahti, Somijā. Svarīgākais, ka tagad aptuveni spēju iztēloties, cik ātri slēpo pasaules labākie slēpotāji, kas lieti noder arī šovasar, gatavojoties nākamajai ziemas sezonai.
– Pastāsti par slēpošanas klubu "All-Round Ski Team", ko nu jau kādu laiku pārstāvi?
– Jā, jau kopš pagājušā gada pārstāvu klubu "All-Round Ski Team", kas ir manis un madonieša Edgara Bernāna izveidots klubs, kura mērķis ir "noturēt" sportā un atbalstīt vietējos slēpotājus, kas pēc sporta skolas gaitām turpina startēt gan Latvijas čempionātos, gan Pasaules mēroga sacensībās. Vienlaikus šis ir arī impulss citiem slēpotājiem "sakustēties" un kopā veidot slēpošanas klubu sistēmu Latvijā, kā mums šobrīd tik ļoti iztrūkst. Jāatzīmē, ka augstvērtīgus rezultātus kluba slēpotāji sasnieguši gan vasaras, gan ziemas sezonā. PK rollerslēpošanā esam ieguvuši vairākas medaļas junioru un pieaugušo grupā, ziemā Pasaules Junioru čempionātā Latviju pārstāvēja septiņi sportisti, no kuriem četri bija mūsējie, pie tam spējām uzrādīt labākos rezultātus Latvijas sportistu vidū, par ko ir gandarījums. Lielu atbalstu kluba uzturēšanā līdz šim ir sniegusi gan Madonas novada pašvaldība, gan uzņēmumi: "Logu pasaule", "Baltic Block", "Ski*go" un "Mysport", kā arī privātie atbalstītāji: Sandis Kalniņš, Andris Dombrovskis, Gabriel Štefaňák un Matīss Ansviesulis. Protams, ka atbalstu vienmēr jūtam arī no cilvēkiem, kas tic un atbalsta mūs trasēs.
– Kādas ir sajūtas pirms gaidāmā PK posma rollerslēpošanā Madonā?
– Madonā, Pasaules kausa posmā uzsvaru likšu uz 200 metru supersprintu un komandu sprintu, jo ne tikai vasarā, bet arī ziemā arvien vairāk esmu pasācis specializēties tieši īsajās sprinta distancēs. Arī nākamās ziemas galvenie mērķi grozās tieši ap sprintu.
– Nosauc trīs lietas, kas nepieciešamas veiksmīgam un produktīvam treniņam?
– Pirmkārt, treniņam atbilstoši sagatavots inventārs (it īpaši ziemā); kvalitatīva slēpošanas vai rollerslēpošanas trase, un vienmēr noder arī laba kompānija, kurā visi esam līdzīgā spēku samērā, lai varam treniņprocesā nodrošināt veselīgu konkurenci. Pēdējā laikā ir sanācis aizvadīt diezgan daudz treniņu Tehvandi sporta bāzē Otepē, Igaunijā, kur ir ne tikai pasaules līmeņa slēpošanas trase, bet arī visā pilsētā un tai apkārt esošos ciematiņos ir noasfaltēti celiņi, pa kuriem ir iespējams noslēpot pat 30 km garus apļus. Ceru, ka arī Madonai nākotnē izdosies noasfaltēt kādu veloceliņu līdz kādam no tuvējiem ciematiem. Tas noteikti piesaistītu ārzemju slēpotājus un padarītu daudzveidīgākus treniņus vietējiem censoņiem.
– Vai vari izcelt kādu slēpošanas trasi, kas uz tevi atstājusi iespaidu?
– Atmiņā atkal iekrīt trase Igaunijā tikai šoreiz nevis Otepē, bet Tallinā, kur pagājušajā gadā notika sprints PK posmā. Tā pat īsti nebija slēpošanas trase, bet gan Tallinas estrāde, kurā bija izveidots īss sprinta aplis, kuru bija jāveic nevis vienu, bet divas reizes. Gan lokācija, gan fakts, ka no tribīnēm bija redzama praktiski visa trase, piesaistīja daudz skatītāju. Trase bija gan ātra, gan tehniska, un savu šarmu noteikti deva arī diennakts tumšais laiks un apgaismojums, jo sacensības norisinājās pašā vakarā.
– Ja nenodarbotos ar slēpošanu, tad ar kuru citu sporta veidu?
– Ja es neslēpotu, noteikti izvēlētos taku skriešanu, kas man ļoti patīk, bet pašlaik tam nevaru atrast laiku. Tikai pa retai reizei sanāk noskriet kādu "Stirnu buku".
– Vai vari izcelt vēl kādu hobiju ārpus sporta?
– Man joprojām ļoti patīk gatavot dažādus ēdienus, tikai pašlaik tam ir ļoti maz laika. Blogus jeb video apskatus par treniņu un sacensību procesu arī izlaižu ļoti, ļoti reti, ceru, ka nākamgad sanāks nedaudz vairāk laika. Priecājos, ka šogad pa ilgiem laikiem izdevās aizbraukt ceļojumā kopā ar ģimeni.
16.07.2024.