Jau šīs nedēļas nogalē – no 27. līdz 29. augustam – Madonas pilsētā un sporta un atpūtas bāzē "Smeceres sils" norisināsies Pasaules kausa 3. posms rollerslēpošanā, kas Latvijā norisināsies sesto gadu. Piektdien Raiņa ielā paredzētas rollerslēpošanas sacensības sprinta distancē, sestdien – masu starts pilsētas ielās, bet svētdien "Smeceres sila" trasē notiks sacensības klasiskajā stilā ar individuālo startu.
Kitija Auziņa ir viena no vispieredzējušākajām izlases sportistēm, kas uz starta līnijas stāsies arī nedēļas nogalē. Kitija paralēli studē LSPA maģistrantūrā, kā arī ir Madonas BJSS distanču slēpošanas trenere. Viņa uzskata, ka Madonas novads ar pieejamo infrastruktūru un sniegto atbalstu ir viena no labākajām vietām Latvijā, kur gan spert pirmos soļus uz slēpēm, gan sagatavoties pasaules līmeņa sacensībām.
– Ar kādām izjūtām gaidi Pasaules kausa posmu Madonā?
– Tā ir dzimtā pilsēta un mājas trase, kur tā vien šķiet, ka visi stūrīši ir zināmi. Ir jāparāda labākais, uz ko esmu spējīga, bet prognozēt rezultātu rollerslēpošanā ir grūti. Katrs no posmiem ir citāds. Konkurence ir sīva, bet esmu pārliecināta, ka mums priekšā ir aizraujoša nedēļas nogale. Ceru uz labiem laikapstākļiem un līdzjutēju atbalstu.
– Kā tu raksturotu šā gada rollerslēpošanas sezonu?
– Pēc tikko aizvadītā Pasaules kausa posma Igaunijā ir skaidrs, ka konkurence ir sīva. Pērn "Covid-19" dēļ sacensību kalendārs nebija intensīvs, bet šobrīd, kad visas robežas ir vaļā, valstu komandas ir ļoti spēcīgas. Sieviešu grupā nopietni sevi pieteikušas Krievijas sportistes, bet tas pavisam noteikti nenozīmē, ka neesam konkurētspējīgi. Vīru grupā sezonas līderi ir Raimo Vīgants, savukārt starp junioriem – Lauris Kaparkalējs.
Distanču slēpošana bija tas sporta veids, kas, pēc manām domām, no kovida cieta salīdzinoši maz, jo pēc individuāli izstrādāta plāna varēja doties ārā un trenēties. Protams, virkne sacensību un ikgadējo nometņu nenotika. Ziema šogad mūs lutināja, varējām gatavoties tepat "Smeceres sila" trasē, arī vasara ar laikapstākļiem lutina. Daudz kas atkarīgs no paša sportista – jābūt gana motivētam gatavoties gan sezonas laikā, gan starp tām.
– Kāpēc vīriešu konkurence ir sīvāka, bet dāmu konkurencē elites grupā līdzi just varam tikai tev?
– Teiktu, ka tā ir visas Latvijas sporta sistēmas problēma. Mums ir ļoti attīstīts bērnu un jauniešu sports, bet uz elites līmeni pāriet retais. Tas ir vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pēc vidusskolas beigšanas jāizlemj par karjeras un turpmākās dzīves gaitām, jo jāņem vērā, ka slēpošana nav tas sporta veids, ar kuru var nopelnīt naudu. Protams, ir arī piemēri, kad tas izdodas arī Latvijas sportistiem, bet šādu gadījumu nav daudz. Tāpat Latvijā ir izteikts treneru trūkums, kuri spēj sagatavot sportistus nākamajam līmenim, un, protams, pastāv arī finansējuma jautājums, jo tas nav lēti, un ir nepieciešams ievērojams sponsoru atbalsts, lai tuvotos izvirzītajiem mērķiem. Bez tā sportistam jāspēj būt motivētam, jo konkurence, īpaši ziemā, ir ļoti sīva.
– Kā tu raksturotu Latvijas izlasi – cik konkurētspējīgi esam uz citu valstu fona?
– Lai gan pārsvarā trenējamies atsevišķi, domāju, ka esam labi sagatavojušies. Izlasē ir seši puiši un divas meitenes. Īpaši puišiem, lai kvalificētos izlasei, bija novērojama visai sīva konkurence. Pavisam noteikti neesam vienaldzīgi pārējām valstīm, jo Raimo Vīgants šogad ir uzlabojis savu sniegumu visās disciplīnās, šobrīd viņš, esot kopvērtējuma līderis, pārējiem liek pasvīst. Manuprāt, arī vizuāli ļoti labi izskatāmies, par ko, protams, jāsaka paldies Latvijas Slēpošanas federācijai.
– Vai Madonā novērojams pieplūdums slēpotgribētāju vidū?
– Ņemot vērā, ka "Covid-19" dēļ sports iekštelpās bija ierobežots, interese par slēpošanu ir ievērojami augusi. Tādā ziņā Madonas bērnu un jaunatnes sporta skola ir unikāla ar to, ka sākotnēji tiek nodrošināts treniņprocesam nepieciešamais inventārs. Tas ir milzīgs atvieglojums vecākiem, jo tas nav lēti, turklāt nav zināms, vai bērns ar slēpošanu gribēs nodarboties ilgtermiņā.
Pati trenēju bērnus no 6 līdz 10 gadu vecumam, un tendence ir pozitīva. Interese ir, arī iespējas tiem, kuri meklē, ir. Bērni, kurus trenēju, zina, ka joprojām esmu arī sportiste, un mani aizkustina saņemtie video par to, kā viņi un viņu vecāki seko līdzi tiešraidēm vai atbalsta uz vietas Madonā laikā, kad norisinās sacensības. Tas iedvesmo. Paralēli studēju, LSPA maģistrantūru pabeidzot, iegūšu fiziskās sagatavotības trenera kvalifikāciju. Ikdiena ir piepildīta, bet tie, kas dara, vairāk var izdarīt.
– Kādas varētu būt Madonas priekšrocības, cenšoties attīstīt slēpošanu?
– Pirmkārt, mums ir jālepojas, ka "Smeceres sila" distanču slēpošanas trase ir vislabāk sagatavotā trase gan ziemā, gan vasarā. Otrkārt, sporta skola sniedz ļoti lielu atbalstu pirmajiem soļiem sportā, bet, jau paaugoties, neatsveramu atbalstu sniedz pašvaldība, gan sportistiem dodoties uz nometnēm, gan gatavojoties sacensībām. Tāpat madonieši ir ļoti aktīvi sacensību organizēšanā, kas ir ļoti būtiski visos vecuma posmos. Savukārt, sasniedzot zināmas virsotnes, pašvaldība nodrošina prēmijas par sasniegumiem starptautiska mēroga sacensībās. Ne mazāk atsaucīgi ir novada uzņēmēji, kas neliedz atbalstu, ja tu spēj definēt savus mērķus, ko vēlies sasniegt.
27.08.2021.