Pavasaris ir laiks, kad arvien vairāk vēlamies doties pārgājienos, kas ir veselīgi gan miesai, gan garam.
Taču iepriekšēja fiziska nesagatavošanās un nepareiza apavu izvēle var gan sabojāt pārgājienu, gan pakļaut cilvēku dažādu traumu riskam. Kā sevi fiziski sagatavot pārgājienam un kas jāņem vērā, izvēloties pārgājiena svarīgāko sastāvdaļu – apavus, skaidro Fjällräven aktīvās atpūtas eksperts Lauris Piņķis un fizioterapijas klīnikas "SPARS" vadītāja un fizioterapeite Līga Līdumniece-Šulce.
Novērtē savu fizisko sagatavotību
Apavi ir tie, kas noteiks, vai pārgājiens kļūs par patīkamu piedzīvojumu vai mocībām, tāpēc to izvēle ir atbildīgs un bieži vien arī sarežģīts process. Taču, lai cik piemēroti būtu apavi, atbilstoši nenovērtējot savas fiziskās spējas, pārgājiens var kļūt par īstu pārbaudījumu.
Fizioterapeite norāda – ja katru dienu tiek nostaigāti vidēji 7-10 km, tad 20-30 km pārgājiens nedēļas nogalē būs atbilstošs, jo ķermenis jau būs pieradis pie slodzes un sagatavots ilgstošai staigāšanai. Savukārt, ja ikdienā netiek staigāts vairāk par pāris kilometriem, tad šāda slodze pārgājienā varētu radīt ilgstošu nogurumu, sāpes muskuļos un locītavās, kā arī tulznas un noberzumus. Pārgājienam ieteicams izvēlēties distanci, kuras garums ir ap 30% no kopējā nedēļā nostaigātā kilometru daudzuma. Taču, ja vēlies sagatavoties garākam pārgājienam, jau laikus ik nedēļu palielini dienā nostaigāto kilometru skaitu.
Pirms došanās pārgājienā pievērs uzmanību arī tā apvidum. Jebkurš reljefs, kāpnes, mīksts pamats un šķēršļu pārvarēšana palielina pārgājiena slodzi, tādēļ šie apstākļi jāņem vērā, gan izvēloties pārgājiena vietu, gan izvērtējot savu fizisko sagatavotību.
Kādus apavus izvēlēties?
Pārgājienu apavi atšķiras ar to, cik augstu vai zemu tie ir potītes daļā. Lauris Piņķis norāda, ka augsto zābaku priekšrocība ir tā, ka ar tiem var iebrist dziļāk slapjā vidē un kājas paliks sausas. Papildus tam, staigājot pa kalniem, it sevišķi ejot lejā, tos iespējams sasiet ļoti cieši, lai pēda neslīdētu uz priekšu un pirksti neskartos klāt purngalam. Augstie zābaki stingrāk saturēs potīti, pasargājot to no iespējamiem mežģījumiem.
Izvēloties apavus, vienmēr vajag izvērtēt savu fizisko sagatavotību un pieredzi. Viena no galvenajām ķermeņa daļām, ko šajā gadījumā vajag izvērtēt, ir potīte: vai tā ir uztrenēta un stingra, vai kāja ir stabila, vai –
tieši otrādi – potīte ir nestabila un svārstās uz visām pusēm. Izvērtējot šo, būs vieglāk veikt izvēli, vai apavus izvēlēties augstākus vai zemākus. Ar katru veikto pārgājienu potīte nostiprināsies, un ar laiku būs iespējams izvēlēties arī vieglākus un brīvākus apavus.
Protams, šī daļēji ir arī gaumes lieta: citiem patīk zemāki, citiem – augstāki apavi, un tie arī pašam ir jāmēra un jāsajūt, kādos apavos sajūtas ir labākas. Lai atrastu piemērotākos pārgājiena apavus, ieteicams vērsties specializētajos aktīvās atpūtas jeb outdoor preču veikalos, kuros zinoši speciālisti pastāstīs par pieejamajiem modeļiem, to atšķirībām un īpašībām. Izvēloties pārgājiena apavus, svarīgi, lai apavi elpotu, būtu ūdensizturīgi, kā arī spētu izturēt vairāk nekā vienu pārgājienu.
Zole – jo cietāka, jo labāka?
Garākos pārgājienos ar akmeņainu segumu vajadzētu izvēlēties apavus ar cietāku zoli. Caur apaviem ar mīkstu zoli varēs just visus akmeņus, čiekurus, saknes. Pirmajās stundās šis diskomforts varbūt netraucēs, taču pie ilgākām stundām vai dienām sajūtas pēdās kļūs pavisam nepatīkamas. Protams, apavus ienēsājot, zole paliks mīkstāka, savukārt pie cietākas zoles ķermenis pieslēgs lielās muskuļu grupas, taču pie mīkstākas zoles vairāk strādās pēdu un ikru muskuļi. Tas nozīmē, ka lielākos pārgājienos, kā arī pārgājienos ar lielāku mugursomu tomēr vajadzētu izvēlēties apavus ar cietāku zoli, jo mīksta zole ātrāk sasēdīsies un nepildīs savas amortizācijas funkcijas, un pārgājiens būs grūtāks.
KATRĪNA ANTMANE
14.04.2021.