Aizvadītā sestdiena ar siltu sauli un vieglu vēju bija ideāli piemērota, lai dotos uz Cesvaines novada „Pakaviem", kur notika Jātnieku sporta kluba (JSK) „Pakavs" rīkotie ikgadējie Jātnieku sporta svētki.
Šīs bija 14. jātnieku sporta sacensības, ko organizēja JSK „Pakavs", un tajās līdzās sportiskajam baudījumam daudz bija domāts par skatītāju pilnas dienas piedāvājumu. Līdzās galvenajam – iespējai vērot jātnieku sacensības konkūrā (šķēršļu pārvarēšana) – skatītājus izklaidēja muzikāli un dejiski priekšnesumi – Ieva Sutugova, vokālais ansamblis „Tu un es" un deju studija „Andžiņš". Tāpat līdz vakaram darbojās veselīgu un garšīgu ēdienu virtuve, zirglietu tirdziņš, suvenīru piedāvājums.
– Ir jauks laiks, pie mums nav lijis četras dienas, pamatne sacensībām ir ļoti piemērota. Jaukus startus visiem, un lai izdodas, ko vēlamies! – atklājot sacensības, smaidīja JSK „Pakavs" valdes priekšsēdētāja Biruta Jukša.
Sacensības vadīja starptautiskas kategorijas tiesnesis Dainis Līvmanis. Par „Cesvaines kausu" dalībnieki sacentās 5. maršrutā, pārvarot 120 cm šķēršļu augstumu. Pēc 4. maršruta atrisinājās intriga skatītājiem, proti, visas ieejas biļetes piedalījās loterijā, un firmas „Bosch" ledusskapi šoreiz laimēja gulbeniete Līga.
– Esmu atbraukusi, lai pasniegtu asociācijas balvu, – „Stara" uzrunāta, vēstīja Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Aija Luse. – Šo balvu izvēlamies, vērtējot augstāko maršrutu – 120 cm. Bērnībā ar zirgu mīlestību – šo hronisko slimību – esmu saslimusi arī pati, un tas izvērties par manu darbu, jo Latvijas Šķirnes zirgu asociācijā strādāju astoņus gadus. Šai nozarē mēģinām atbalstīt gan audzētājus, gan veikt administratīvo darbu. Audzētājiem palīdzam ar valsts atbalstu, izdodam dažādus katalogus, veidojam datu bāzes, lai cilvēki var paskatīties savu zirgu izcelsmi un vērtējumu. Galvenais, protams, ir ciltsdarba organizēšana un administrēšana, tā veicinot Latvijas šķirnes zirgu kvalitatīvu audzēšanu.
Jautāta par izjūtām „Pakavos", Aija Luse atklāja: – Te ir jauks laiks, sacensībās startē daudzi asociācijas biedri. Ne visi spēj aizvest savus zirgus uz lielākām sacensībām Pierīgā, tāpēc priecājos, ka reģionos tiek rīkotas klubu sacensības. Šī reģiona zirgu audzētājiem ir iespēja atbraukt, startēt, iepazīstināt jaunos jātniekus un zirgus ar sacensību atmosfēru. Šeit arī varam redzēt ainu, kādi zirgi tiek reģionos audzēti, kā tie tiek parādīti.
– Pamazām no zirgkopības aizeju, ir jaunā maiņa, ko atstāt vietā, – par sevi vēstīja pieredzes bagātā Dzintra Puriņa. – Galvenais ir ciltsdarba vadīšana, un Latvijā ir divas organizācijas, kas to dara: Zirgaudzētāju biedrība un Latvijas Šķirnes zirgu asociācija. Zirgu mīlētāju pie mums ir daudz, sevišķi daudz ir vieninieku, protams, lielās saimniecības. Šodien „Pakavos" piedalās Pētersonu ģimene no Zemgales, arī pārstāvji no Kocēniem, bet visvairāk ir zirgmīļu, kam tas ir hobijs. Tāpēc jau izveidoti maršruti, sākot no 60 cm līdz 120 cm. Arī es jaunībā startēju sacensībās, līdz 150 cm ieskaitot. Mana mamma Austra Melnbārde-Puķudruva bija slavena jātniece un trenere. Kad apmetāmies uz dzīvi Jaunpilī, bija gan zirgi, gan labi rezultāti. Kolhozā „Allaži" mamma izveidoja šķirnes saimniecību, tās pārstāvji brauca uz Gunāra Korneta rīkotajām sacensībām Cesvainē un sekmīgi piedalījās. Par Cesvaini joprojām ir prieks. Un Gunārs Kornets šodien ir staigājoša enciklopēdija. Šīs sacensības, ko organizē Gunāra audzēkne Biruta Jukša, laukos ir lielākās, labāk organizētākās un plašāk apmeklētākās. Tas ir tradīcijas turpinājums, un, kad jātnieki uz šejieni brauc, viņi jau zina, ka te būs gan labs laukums, gan laba tiesnešu brigāde, gan laba organizācija. Lai Birutai veicas arī turpmāk!
– Ar zirgiem man bijusi saskare no 6 gadu vecuma, kopumā nu jau būs 70, – pauda Gunārs Kornets. – Mans tēvs bija skolotājs, bet mums bija zeme, un no 13 gadu vecuma strādāju ar zirgiem – aru. Pašlaik zirgu skaits Latvijā ir mazs. Lai zirgu uzturētu, tas prasa lielus izdevumus, un lauku darbus ar zirgiem vairs neveic. Pirms desmit gadiem tos vēl izmantoja siena novākšanā, tagad visur ir tehnika. Tomēr visā pasaulē zirgs tiek uzskatīts par luksusa lietu. Zviedrijā, Beļģijā, tāpat citur ir daudz zirgu, tie tiek turēti izjādēm un skaistumam. Kā par brīnumu arī Cesvainē vēl ir daudz zirgu. Pašam ir četri, bet šodien sacensībās esmu ieradies kā līdzjutējs. Redzu labu līmeni. Kaut iedzīvotājiem jāmēro prāvs gabals, te ir plaša platība, laba pamatne, lielāki zirgu iesildes laukumi. Viss labi noorganizēts. Biruta sacensībās piedalījās no 13 gadu vecuma, esmu gandarīts par aizsāktās tradīcijas turpinājumu.
– Brīnišķīgi, ka sporta klubi uzņemas rīkot sacensības, – slavēja Sanita Vietniece no Jelgavas, JSK „Princis". – Arī pie mums pavasarī bija treniņsacensības, katrās brīvdienās dodamies uz kādām sacensībām. Mums ir daudz jātnieku, šodien atbraukuši četri sportisti. Sacensībās konkūrā pirmo reizi piedalās mans dēls Pēteris Pētersons. Viņam ir 8 gadi. Tā kā pašiem ir zirgaudzētava, abi ar māsu uz zirga tika uzlikti jau mazās dienās. Madara (11 gadi) startēs nākamajos maršrutos, viņas kontā jau daudz balvu. Teikšu, ka īkšķis šodien jātur par visiem sportistiem. Sportā ir tāda filozofija, ka jaunajiem jāmāca priecāties arī par citu panākumiem, tas nodrošina, ka kādreiz par tevi arī priecāsies citi. Svarīga ir labvēlība un cīņas spars, lai starts būtu ar pozitīvu noti.
Jautāta, kā rodas mīlestība uz zirgiem, zirgaudzētavas pārstāve aizdomājās: – Kam šī mīlestība ir ielikta, tas atrod. Lai kā vecāki kādreiz atrunā, tāpat šis sporta veids un saskarsme ar zirgu paņem. Tas kļūst par dzīvesveidu. Sacensībās redzams, ka uz pieredzējušajiem zirgiem liek jaunos jātniekus, bet uz jaunajiem zirgiem – pieredzējušus sportistus. Tad sākumā zirgs māca jātnieku, un, kad jātnieks jau paaudzies, viņš var mācīt zirgu. Svarīgi, kā cilvēks uzsāk darboties ar jaunu zirgu, cik ir prasmīgs. Zirgā jāvieš uzticība tam, ko no tā prasa. Tas nav kā riteņbraukšanā, kad noliec riteni pie stūra un tālāk transportlīdzeklim nekas nav vajadzīgs. Pie zirga ir jāiet katru dienu – tas jāved ganos; kad karsts – jāiet uz dīķi peldināt, tāpat jātrenē, lai būtu fiziskā forma, un pašam jātīra inventārs. Tas rada atbildību. Un svarīgi, ka vienlaikus cilvēks uzturas dabā, spēj pieņemt lēmumus un būt atbildīgs. Ko gan labāku vēlēt mūsu bērniem un jauniešiem?
Nākamajā gadā JSK „Pakavs" svinēs 15 gadu jubileju. Jau šodien klubs pateicas sponsoriem, kas palīdz sacensību organizēšanā: SIA „Audita grupa" Nelda Janoviča, SIA „Vertex" Guntis Kārkliņš, SIA „Vītols M" Didzis Polna, „Puķu sēta" Zepu ģimene, Arkādijs Strods, LŠZAA Aija Luse, SIA „AJ Brieži", Zirgu stallis, Janovsku ģimene, SIA „Asigne" Aivars Kapaklis, Dainis Dreimanis, SIA „Holsverka Lubāna"
Andrejs Stanga, Oskars Janovičs, Jānis Lūsis, SIA „Logu pasaule" Sandis Kalniņš, Gunta Gžbovska,
„Krūmiņa nams", SIA „Junge", informatīvais atbalstītājs – laikraksts „Stars".
Sacensību uzvarētāji
1. maršruts – Anna Annija Alsiņa, z/s „Tīraines staļļi".
2. maršruts – Madara Pētersone, JSK „Princis".
3. maršruts – Kristīna Zomera, JSK „Mustangs".
4. maršruts – Laura Luīze Leinerte, JSK „Mežstrazdiņi".
5. maršruts – otro gadu pēc kārtas „Cesvaines kausu" izcīnīja Elizabete Krista Juraša ar zirgu Lagūna no JSK „Burtnieku rotors".
LŠZAA specbalva – Vitai Vētrai ar zirgu Kupidons (par ieguldīto darbu Latvijas šķirnes zirgu popularizēšanā).