Svētdien, 28. maijā, par svētkiem Latvijā parūpējās Latvijas vīriešu hokeja izlases komanda, kas Tamperē ar rezultātu 4 : 3 papildlaikā pieveica ASV spēlētājus. Mūsu komandas hokeja čempionātā izcīnītās bronzas medaļas ir lielisks panākums, kas galvenā trenera Harija Vītoliņa vērtējumā ir kā “mazais zelts”.
Varoņdarbu šajā spēlē paveica Kristiāns Rubīns, kas pamatlaika izskaņā panāca rezultātu 3 : 3, bet papildlaikā ar saviem otrajiem vārtiem izcīnīja mūsējiem bronzu. Pirmos divus vārtus Latvijas izlases rindās guva Roberts Bukarts un Jānis Jaks.
Vēsturisko Latvijas hokeja izlases uzvaras spēli pār ASV komandu hokeja fani 28. maijā skatījās ne tikai Tamperē, arī Madonā – ģimenēs, draugu lokā krodziņos, spēli Latvija – Kanāda uz lielā ekrāna vēroja arī Varakļānos velobrauciena laikā. Madonā mūsu komandas sensacionālo uzvaru pār ASV atzīmēja pat ar Latvijas karodziņiem rotātu automašīnu braucienu.
Kā pēc uzvaras vārtiem tiešraidē noteica amerikāņu komentētājs, vārdos grūti izteikt, ko šis panākums nozīmē nācijai ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju.
Novērtēts ir arī Latvijas vīriešu hokeja izlases vārtsargs Artūrs Šilovs, kas atzīts par 2023. gada pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju un labāko vārtsargu. A. Šilovs iekļauts arī turnīra simboliskajā piecniekā.
Pasaules hokeja čempionāta laikā viena no Madonas līdzjutēju pulcēšanās vietām uz kopīgu spēļu skatīšanos bija krodziņš "Šlāgeris". Tā īpašnieks Haralds Pūce, kas ir kaislīgs hokeja līdzjutējs, komentēja: – Prieks par Latvijas komandas izcīnītajām bronzas medaļām ir bezgalīgs! Tas ir mega panākums mūsu hokeja izlasei. Man kā līdzjutējam šis bija jau 15. pasaules čempionāts hokejā. Bieži vien arī audzinu jaunatni, kas noliek mūsu komandu un spēlētājus, ja redz neveiksmes. Taču, kad ir grūti, īstam līdzjutējam, hokeja fanam ir nevis jānoliek, bet jāatbalsta, jāstāv aiz spēlētājiem kā mūrim. Panākumi jau visu padara vieglāku, tad viss ir rožaini un skaisti. Pats biju "Arēnā Rīga" uz Slovēnijas, Slovākijas spēlēm un spēli ar Čehijas komandu. Vienmēr esmu teicis, ka, ja vien ir iespēja, izvēlos hokeja spēlei sekot klātienē. Pasaules čempionātos līdzjutēji ir kā viena ģimene, kas ir kā mūris.
Uz vaicājumu par to, vai čempionāta sākumā bija ticība, ka Latvijas komanda var iekļūt pusfinālā un vēl tikt pie bronzas medaļām, Haralds Pūce atbildēja: – Īsts līdzjutējs uz katru spēli dodas ar cerību, ka mūsējie var uzvarēt. Kad Latvija spēlēja ar Slovākiju, tajā brīdī piezagās mazas šaubiņas, kā jau bieži vien gadās. Taču uz čempionāta beigām pārliecība auga, es pat paziņām teicu, lai neuztraucas, viss būs kārtībā. Protams, to paveica Komanda ar lielo burtu.
Uz vaicājumu "Ko nozīmē būt hokeja līdzjutējam?" Dāvis Veckalniņš atbildēja: – Tas ir diezgan grūti, jo jāatbalsta sava komanda gan tad, kad iet labi, gan tad, kad ne tik labi. Piekrītu, ka līdzjutēji ir gandrīz kā sestais spēlētājs uz laukuma. Madonā fanus apvienoja arī hokeja līdzjutēju grupas aicinājums facebook – pēc Latvijas uzvaras pār ASV izbraukt ar automašīnām goda aplī pa Madonu. Sākumā bijām kādas 20 automašīnas, beigās pievienojās daudz vairāk, un Saieta laukumā jau varēja vērot lielu pulku hokeja fanu auto ar Latvijas simboliku.
Arvis Strods no Varakļāniem pats aizraujas ar hokeju, tāpēc jautāju, kā viņš jutās pasaules čempionāta hokejā līdzjutēja lomā. – Prieks par panākumu un mūsu komandu. Vēsturisko Latvijas – ASV spēli un mūsējo uzvaru noskatījos televīzijā mājās. Tāds pacēlums un nereāla sajūta! Ja man kāds pirms gada būtu teicis, ka Latvijas hokejisti uzvarēs Amerikas komandu, izcīnīs bronzas medaļas, es neticētu. Čempionāta spēļu gaitā pēc iekļūšanas ceturtdaļfinālā un pusfinālā sapratu, ka mūsējo sniegums ir stabils, uzvara seko uzvarai. Kad tika pārspēta Zviedrija, jau ticība krietni vairojās. Fanoju par uzbrucēju Mika Indraša, Kristiāna Rubīna un citu gūtajiem vārtiem, protams, par mūsu vārtsargu Artūru Šilovu, – atzina Arvis Strods.
– Tagad laikam visā Amerikā rūpīgi pētīs karti un tie, kas neko par tādu valsti nezināja, ar zīmuli iezīmēs vietu, kur atrodas Latvija, – pēc Latvijas komandas vēsturiskā panākuma spēlē par bronzas medaļu spriedumā dalījās Voldemārs.
Kad vakar piezvanīju hokeja fanam Uģim Melbārdim, viņš teica: – Esmu Rīgā. Izbaudu visas hokeja līdzjutēju pozitīvās un iedvesmojošās emocijas, sagaidot mājās Latvijas hokeja izlasi. Sajūta ir fantastiska – hokejs spēja mūs apvienot. "Cepuri nost!" mūsu komandai – tā paveica šķietami neiespējamo. Arī Latvijas hokeja līdzjutēji ir labākie. Vēlu turpināt stiprināt visas hokeja tradīcijas.
30.05.2023.