Tā saka slēpotāja, madoniete Linda Kaparkalēja, kas piedalīsies Latvijas komandā otrajā Pasaules kausa posmā rollerslēpošanā, kas vienlaikus būs arī Pasaules junioru čempionāts. Jau pavisam drīz — no 18. līdz 20. augustam — Madonas pilsētā un sporta un atpūtas bāzē “Smeceres sils” norisināsies šīs augstā ranga sacensības.
– Cik gados sāki nodarboties ar slēpošanu?
– Slēpot sāku septiņu gadu vecumā, kad mācījos šī sporta veida tehniku, izpildījumu. Uz rollerslēpēm uzkāpu pāris gadu vēlāk, kā tas ir vairumam sportistu, jo vispirms ir jāiemācās pamata lietas. Slēpot veicināja arī "Smeceres silā" apgaismotā slēpošanas trase, turklāt vēlējos aizpildīt savu brīvo laiku kvalitatīvi. Nozīme, īpaši sākumā, bija tam, ka brālis Lauris jau bija sācis nodarboties ar distanču slēpošanu, vēlāk – arī ar rollerslēpošanu, tas lika justies drošāk. Brālis varēja nedaudz palīdzēt, kā arī iedvesmot ar savu piemēru un neatlaidību.
– Kuras līdz šim bijušas Tev nozīmīgākās sacensības?
– Emocijām spilgtākās sacensības ir Pasaules junioru čempionāts rollerslēpošanā, kas pagājušajā gadā norisinājās Madonā. Komandu sprintā kopā ar komandas biedreni Samantu Krampi izdevās izcīnīt zelta medaļu. Tas bija ļoti emocionāls brīdis, jo zināju, ka ieguldīts pamatīgs darbs gatavošanās posmā. Tomēr sacensību pieredze uz to brīdi nebija ļoti liela, un man bija grūti parādīt uzvarai nepieciešamo mentālo noturību. Būtisks līdz šim bijis arī starts Eiropas jaunatnes Olimpiskajā festivālā (EYOF) 2023. gada sākumā, kur izdevās iekļūt labāko trīsdesmitniekā. Gandarījumu rada arī Latvijas čempionāta posmi, kur sasniedzu labu rezultātu. Šosezon norisinājās viens LČ posms Priekuļos, kur izdevās gūt pirmo labāko rezultātu savā grupā gan klasikā, gan slidsolī, bet elites grupā attiecīgi iegūta trešā un sestā vieta.
– Kā gatavojies sacensībām? Kuras ir mīļākās distances?
– Sagatavošanās posmā un īpaši brīvdienās trenējos divas reizes dienā, bet skolas laikā tā ir viena reize. Iespēju robežās cenšos doties uz dažādām sporta nometnēm, lai nodrošinātu treniņu daudzveidību, apjomu un efektivitāti.
Interesanti, ka treniņu ietvaros dodu priekšroku garajām distancēm klasiskajā slēpojumā, bet līdz šim augstākie rezultāti sacensībās ir bijuši nevis klasikā, bet brīvajā stilā. Varu teikt, ka dažādiem distances garumiem un tehnikām ir "savas prasības", kas jāapgūst, un tas, ka ir šī dažādība, ļauj pilnveidoties un kļūt daudzpusīgai.
Ļoti interesanta šķiet sprinta un super-sprinta distance, jo tā ir ļoti prasīga disciplīna tieši no emocionālās puses. Arī gaidāmajā PK rollerslēpošanā Madonā, kā ierasts, sestdien tiks aizvadīta 200 metru sprinta distance Raiņa ielā, kas parasti ļoti patīk skatītājiem. No sportista perspektīvas ir interesanti piezīmēt, ka, lai gan 200 metri tiešām nav daudz, galvā skrien ļoti daudz domu un ir sajūta, ka īsajā distancē var notikt ļoti daudz. Ir liela motivācija tieši sprinta distancei uzlabot gan starta tehniku, gan emocionālo noturību, jo esmu pārliecināta, ka tas ļaus sasniegt augstvērtīgāku rezultātu.
– Kā ir savienot mācības ar treniņiem?
– Nenoliedzami treniņi, lai spētu uzturēt sevi formā un konkurētu sacensībās, ievieš korekcijas mācību procesā. Sanāk, ka ļoti daudz jāmācās patstāvīgi, attālinātā formātā, nereti cenšoties apgūt iekavēto mācību vielu, kas "cietusi" sporta nometņu, sacensību vai treniņu dēļ. Jāatzīmē Madonas Valsts ģimnāzijas skolotāju atsaucība un pretimnākšana. Skolotāji ļauj pielāgot un sarunāt individuālus pārbaudījumu termiņus, ko var pieskaņot sacensību vai gatavošanās kalendāram, nokārtojot mācību vielu, attiecīgi, pirms vai pēc atgriešanās. Tieši tāpēc sanāk ar apkārtējo palīdzību ātri un efektīvi tikt galā ar reizēm iekavētajiem darbiem. Nenoliedzami, ir izaicinoši apvienot mācības ar sportu, bet gūtās emocijas, atsver grūtības, ar ko nākas saskarties. Man ir vēlme un iekšējā motivācija gan mācīties, gan sportot. Droši vien kā daudziem mana vecuma jauniešiem, arī man vēl nav skaidrs, ko studēšu, absolvējot 12. klasi. Vienlaikus ir modusies vēlme savu turpmāko dzīvi saistīt ar medicīnas virzienu, bet vēl domas var mainīties.
– Kādas ir sajūtas pirms Madonā gaidāmā Pasaules junioru čempionāta?
– Tā ir mana dzimtā pilsēta; trase un ielas, kur sacensības norisināsies, ir zināmas. Sagatavošanas posmā ir ieguldīts liels darbs, taču prognozēt rezultātu ir grūti, jo disciplīnas ir dinamiskas un ļoti dažādas. Šis būs mans otrais Pasaules čempionāts junioriem, zinu, ka jau minētais 200 metru sprints būs nervus kutinošs, bet tas ļaus papildināt manu sacensību pieredzi. Uz startu iešu ar smaidu sejā un esmu pārliecināta, ka ieguldītais darbs atmaksāsies arī ar rezultātiem. Esmu pārliecināta, ka līdzjutēju atbalsts, kas parasti uzmundrina Madonas ielās un "Smeceres sila" trases malās, būs liels, palīdzēs un "dzīs uz priekšu".
15.08.2023.