Dairis Virkstenis šosezon piedalījās Latvijas Motosporta federācijas organizētajā Latvijas čempionātā, Latvijas kausa izcīņā, "Superkausā" un Eiropas čempionāta divos Latvijā organizētajos posmos prestižajā augstākā līmeņa Q Pro klasē. Būdams viens no jaunākajiem kvadriciklu braucējiem šajā klasē, Dairis ir gan guvis sacensību pieredzi, gan piepildījis apņemšanos sevi pilnveidot.
Daira vērtējumā 2015. gada sezona bijusi raiba – pilna pārsteigumu: – Gan piepildījās labas ieceres, gan atgadījās ne tik labas lietas. Viss sākās ar pirmajām sacensībām – Latvijas čempionāta posmu Aizputē. Nebiju daudz trenējies ar kvadriciklu, bet biju ļoti nobriedis gan psiholoģiski, gan fiziski, aizbraucu uz sacensībām, kur sagaidīja ļoti spēcīgi konkurenti. Kvalifikāciju nobraucu labi, plānoju iekļūt desmitniekā. Pirmajā braucienā aizbraucu otrais, paliku trešais, vēlāk stabili braucu 4. vietā, bet, kad palika divi apļi līdz beigām, 5. vietas braucējs, mēģinot apdzīt, lēcienā saķērās kopā ar mani. Pēc tam viņš aizbrauca tālāk, bet es nokritu, un mans kvadricikls nebija vairs braucams. Kaut zini, ka vari, jāsamierinās, ka reizēm nāk neplānoti ārēji apstākļi, noliek uz vietas, apstādina, liek pārdomāt visu.
Sezona turpinājās, Dairim bija jānotic saviem spēkiem. Kā gājis, puisis stāsta atklāti: – Bija daudz sacensību – gan labas, gan arī tādas, kur pašam bija psiholoģiski grūtāk saņemties, jo šosezon radās ļoti daudz problēmu ar tehniku. Manam kvadriciklam šī bija trešā sezona, un nevarēju justies par sevi pārliecināts, ja braucot ir jādomā – izturēs braucamais vai ne. Ļoti bieži neizturēja. Eiropas čempionāta posmā Latvijā, Stelpē, bija daudz stipru braucēju ar labu tehniku. Pēc pirmā brauciena biju 8. vietā, par ko pats priecājos. Otrais brauciens iesākās labi, bet pēc 10 minūtēm (palikušas 20 minūtes un divi apļi) nokrita sēdeklis. Visu laiku bija jābrauc, stāvot kājās, pat līkumā nevarēju iesēsties, līdz ar to rezultāts nebija tik veiksmīgs. Tomēr abu braucienu kopvērtējumā ierindojos 10. vietā. Pakāpeniski atguvu spēkus, pārliecību par sevi, bet atkal gadījās kādas tehnikas problēmas – šosezon viss bija svārstīgi. Jau pēc sezonas pirmajām sacensībām radās problēmas ar muguru, bet pēc sacensībām Stelpē, atkal bija kādu laiku jāseko ārsta norādījumiem. Pirmo gadu bija vairāk "sevi jāremontē". Jo augstāka līmeņa sacensībās piedalies, jo vairāk saproti, ka svarīgs ir viss – gan tehnika, gan paša sagatavotība, gan veselība, gan, protams, veiksme. Eiropas čempionātā vēl braucu Ķeguma posmā, kas izvērtās pavisam neveiksmīgs – kvalifikācijā pirmajā aplī nolūza izpūtējs, un nevarēju uzrādīt labu apļa laiku, pirmajā braucienā braucamo piemeklēja ķibele ar elektrību, bet otrajā – ar ķēdi, tādēļ abos izstājos. Bija plānots doties arī uz posmu Igaunijā, bet tehnika nebija tādā gatavībā, lai varētu piedalīties. Arī "Superkausā" ar savu tehniku bija jāpacīnās, un kopvērtējumā nesanāca tik labs rezultāts, kā līdz šim, bet pieredzi guvu ļoti vērtīgu. Agrāk ļoti pārdzīvoju, ja kaut kas notika, bet ar laiku iemācījos savākties, saprast, ka tā var būt, bet ir jādomā, kā rīkoties turpmāk, lai viss noritētu veiksmīgāk. Grūti ir pirmajā mirklī, bet ir jātiek galā, jo, ja galvā ir visādas domas, pabraukt nevar. Uz visu cenšos skatīties reāli, strādāt ar sevi, vairāk sagatavoties psiholoģiski.
Uz vaicājumu par to, vai šā gada sezonas mērķis ir sasniegts, Dairis atbild: – Savu mērķi – noturēties desmitajā vietā – sasniegt bija grūti, jo bija pārāk daudz neveiksmju. Ar tagadējo kvadriciklu Yamaha 450R nākamgad būtu vēl grūtāk kā šosezon, jo tas ir fiziski novecojis un nevar izturēt tik lielu slodzi. Cenšamies atrast sponsorus, kas palīdzētu iegādāties jaunu braucamo un sagatavot to sacensībām.
Šosezon Dairis Virkstenis pārstāvēja Kristera Serģa motoklubu. Klubs iespēju robežās palīdzēja – sponsorēja licenci, braukšanas kreklus. Puisis novērtē ikvienu, kas viņa motosporta gaitās šajā sezonā sniedzis atbalstu: – Vispirms esmu pateicīgs savai ģimenei, savam tēvam, kas ir mans treneris, kas mani mudina pašam saprast savas kļūdas, omei Ilmai. Paldies SIA "HansaFlex" gan par finansiālo atbalstu, gan par telpām, kurās glabājas tehnika un notiek remonts. Ar šī uzņēmuma atbalstu bijām uzaicinājuši Gaujienas bērnunama bērnus uz Latvijas un Baltijas čempionātā posmu Viļakā, kur viņiem bija iespēja iepazīties ar motokrosa aizkulisēm, ar braucējiem, skatīties sacensības, izklaidēties piepūšamajās atrakcijās un pat pavizināties ar motocikliem vairāku braucēju pavadībā. Šogad daudz arī pats sēdēju garāžā un skrūvēju. Ne tā kā citus gadus, kad par tehniku vairāk rūpējās citi. Pašam pamazām veidojas lielāka atbildība un arī svarīgi būt lietas kursā par visu, kas notiek ar manu kvadriciklu. Daudz palīdzēja arī Guntis Ķeveris, Agris Lungevičs un Madonas novada pašvaldība, Kaspars Udrass, SIA "TD & A", Aivars Breds un SIA "Mitrāns" no Gulbenes, SIA "BGS", SIA "Kapteiņu Osta", Augusts Brigmanis un Latvijas Zemnieku savienība, SIA "Signāls EM", SIA "I un A Gultņi", SIA "Studija Grafs", Ilma Ceriņa, Ingus Jermacāns, Raitis Cipulis, Evalds Madernieks un Valdis Madernieks, Armīns Krafts, "HansaFlex" Madonas filiāles darbinieki – Normunds, Kaspars, Gvido un Ivans, kā arī citi labvēļi. Par fizisko sagatavotību jāpateicas Voldemāram Svilānam. Šajā gadalaikā, ja nebūs sniega, vairāk iešu arī uz sporta centru. Protams, kad būs iespēja, došos uz "Smeceres silu" slēpot.
Puisis stāsta, ka trenējas Madonas mototrasē. – Salīdzinot ar citām mototrasēm, tā tomēr nav pati grūtākā. Vienkārši no malas izskatās diezgan iespaidīga. Ja jau esi braucis kādu laiku, tā nešķiet bīstama un sarežģīta. Ļoti laba trase, daudz dažādu elementu, kas palīdz attīstīt prasmes, ko izmantot citās trasēs. Šis bija pirmais gads, kad te notika sacensības, un "Superkausa" posms Madonā noritēja ļoti augstā līmenī.
Dairis Virkstenis mācās Madonas Valsts ģimnāzijas 11.b – eksaktā novirziena – klasē, dzied korī, darbojas mediju grupā, kas norisinās jaunizveidotajā radošo darbnīcu centrā "MCity", kā arī apmeklē treniņus un prieka pēc uzspēlē basketbolu. Saplānot dienu, visur paspēt ir liela māksla, bet puisis optimistiski piebilst: – Tagad ir tie gadi, kad ir jāizmanto iespējas, jo ko gan vairs varēs darīt vecumdienās.