Peldēšana ziemā ir sporta veids, un ar to aizraujas vairāki simti cilvēku visā Latvijā. Ziemas peldēšana nozīmē iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī vai peldi aukstā ūdenī, kad temperatūra ir zemāka par +10 grādiem. Arī Gatis Miezītis un Iveta Rutkovska ir starp tiem, kuri labprāt izbauda ledus peldes — Gatis tām nododas vairākas reizes nedēļā un, lai cik zema nebūtu temperatūra, tā neattur.
Roņošana Gatim Miezītim nozīmē meditāciju, jo tas ir laiks, ko pavadīt ar savām domām. Ķermenim vajag atpūtu no 21. gadsimta stresa pilnās un steidzīgās ikdienas – pēc peldēm galva uzreiz paliek skaidrāka.
– Šogad aprit piektā sezona, kopš roņoju. Tas aizsākās pavisam nejauši – vienu vasaru pēc peldēšanas sezonas beigām izdomāju pamēģināt paildzināt peldēšanu. Turpināju to darīt arī rudenī, kad jau kļuva vēsāks. Tad izlēmu nepārtraukt peldes arī ziemā un mēģināt noķert maksimāli zemāko gaisa temperatūru. Tā nu ir pagājuši jau pieci gadi. Patiesībā vasarā es pat peldu mazāk nekā ziemā. Esmu pierunājis sievastēvu vienreiz ar mani kopā ielīst ūdenī, un viņš arī jau otro ziemu peldas aukstā ūdenī. Pārējie domubiedri iedvesmojušies no bildēm, jo vienu brīdi lielā topā bija likt šīs fotogrāfijas internetā. Esam nodibinājuši grupu saziņas vietnē WhatsApp, diezgan daudzi piekopj peldēšanos ziemā, – atklāj Gatis Miezītis.
Jautāts, vai peldes ziemā, viņaprāt, palīdz stiprināt imūnsistēmu, viņš atbild – no vīrusiem mēs diemžēl neesam pasargāti, bet Gatim grūti atcerēties, kad pēdējo reizi bijis tā pa īstam slims.
– Pateicoties ziemas peldēm, esmu kļuvis emocionāli stabilāks stresa situācijās, jo ielīst ledainā ūdenī, pēc tam nomierināties un pārliecināt sevi, ka viss ir labi, arī savā ziņā ir stresa situācija. Ūdenī nosēžu četras līdz astoņas minūtes. Pēc pašas pirmās ziemas peldes es nesaslimu, jo pieradu pie tā pakāpeniski, sākot no rudens līdz ziemai. Bet ir bijuši arī tādi cilvēki, kuri aukstajā ūdenī ielien bez iepriekšējas sagatavošanās. Esmu dabūjis iesnas, bet pie plus grādiem, kad ir vējš. Pēc peldes ģērbjoties jau var just, ka uzmetas zosāda, un tad vakarā jau iespējamas nelielas iesnas, bet tas ātri pāriet vienas līdz divu dienu laikā. Esmu ledus peldes piekopis arī tad, kad biju slims, tādā veidā sevi ārstējot. Kad slimoju ar kovidu pirms diviem gadiem, ceturtajā slimības dienā jau biju ūdenī – ķermenis pats to prasīja. Un arī sliktāk nepalika, – pieredzē dalās Gatis.
Gatis Miezītis neslēpj – ledus peldes savā ziņā izraisa atkarību, tās ir gluži kā narkotikas – uzreiz pēc tam jūtams restarts, možums. Gatis Miezītis strādā maiņu darbu, un, ja darbu sanāk beigt līdz ar tumsu, viņš necenšas doties uz ezeru. Savukārt nakts maiņu dienās un brīvdienās mēdz būt dažādi – ir bijis pat tā, ka Gatis peldas desmit dienas pēc kārtas, citreiz divas līdz trīs reizes nedēļā – atkarībā no situācijas un saviem plāniem. Cik vien brīvais laiks ļauj, tas tiek pavadīts ezerā.
– Ledus peldes ir mēģinājusi arī sieva, bet pēdējos divus gadus kopš mums ir meitiņa, laika tam vairs nav un arī darba specifika ir pamainījusies. Bet viņa mani morāli atbalsta un dodas līdzi uz ezeru. Tos, kuri baidās un nevar saņemties pamēģināt ledus peldi, es iesaku mest bailes pie malas. Ja vien ir iekšējā sajūta, ka vajag mēģināt, tai jāļaujas. Kas to zina – varbūt iepatiksies un pievienosies mūsu grupiņai?! Viss sākas galvā – ja šķitīs, ka ir auksti, tad arī ūdenī neielīdīs, bet, ja domās, ka tas nav nekas tik traks, viss izdosies. Piecu gadu laikā ir bijušas divas vai trīs reizes, kad es atbraucu līdz ezeram un neesmu tomēr ielīdis tajā. Tas atkarīgs no iekšējām sajūtām – tās visu pasaka priekšā. Vasarā ūdens ir silts un nav tā efekta, ko var iegūt ziemā. Rāceņa ezers ir tā vieta, kur visbiežāk braucu, esmu bijis arī citās vietās, bet šī ir visu ziemas peldētāju vieta. Tā ir klusa, cilvēku apkārt nav, te neviens nebrauc. Dažreiz ir grūtāk iebraukt ar auto, kad sasnieg sniegs, taču neiespējami tas nav, – nosaka Gatis.
Savukārt Iveta Rutkovska roņo, kā pati saka, tikai četrus gadus, un viņas stāsts esot nedaudz episks.
– 2019. gadā biju dēla gaidībās astotajā mēnesī, un ieraudzīju, kā pareizticīgie lien āliņģī. No 18. uz 19. janvāri ūdens skaitās svēts, un man arī tik ļoti gribējās tajā ielīst. Pilnīgi biju sajūsmā, kā viņi to dara, biju gatava uzreiz un tūlīt mesties ūdenī, bet sapratu – labāk neriskēt. Domu ilgi neatmetu un 2019. gada septembra beigās, kad ūdens jau paliek dzestrāks, sākās mana sezona un turpinājās līdz pat pavasarim. Piebildīšu, ka vasara nav mans laiks, tad es nepeldu vispār, – par to, kā sākusi ziemas peldes, atceras Iveta.
Pavilkt līdzi draugus vai ģimenes locekļus Ivetai tā īsti nesanāk – viņa smejot saka – ģimene atbalsta, bet vecāki un radinieki gan saka, ka Iveta neesot īsti normāla, un apbrīno, kā vispār var peldēt mīnus 25 grādos!
– Es ļoti daudz savos sociālajos kontos publicēju video, kuros esmu āliņģī; katru reizi ielieku kādu storiju, cilvēki ilgi vēro, tad izmēģina paši, un nu jau arī ir rakstījuši privāti paldies par to, ka dalos un tādā veidā kādu motivēju, iedvesmoju, un citi arī pavelkas līdzi.
Kādu labumu sniedz ledus peldes? Pirmkārt – veselību! Atceros, pirms sāku peldēt, gadā kādas 4 līdz 5 reizes slimoju ar angīnu, vairs nezinu, kas tas ir. Spilgts piemērs – pēc pārslimota kovida neilgi pēc tam saķēru angīnu, un domāju iet peldēt vai nē, jo kakls sāpēja ļoti stipri. Bet tad domāju – kas būs, būs – iešu uz pilnu banku! Vai nu paliks sliktāk, vai nu būs viss labi. Neticēju pati, bet pēc peldes nākamajā rītā pamodos tā it kā nekas nebūtu bijis – ne miņas no angīnas. Un ir neaprakstāmi patīkamas sajūtas, kad esi ledus aukstā ūdenī, bet, izlienot ārā, dursta kā ar adatiņām visu ķermeni. Arī spēja kontrolēt sevi, savu ķermeni un emocionālo stāvokli, nostabilizēt elpošanu un tad izbaudīt procesu. Viss ikdienas stress paliek ūdenī, un šķiet, ka tiec atbrīvots no visa sliktā – esot āliņģī, šķiet, ka esi attīrīts. Pēc tam jūtos kā no jauna piedzimusi, un es ticu, ka arī mans ķermenis ir man pateicīgs! – pārdomās dalās Iveta.
Viņa piebilst – ja pašreizējais laiks jāsalīdzina ar periodu, kad aukstuma peldes netika piekoptas, tad arī slimošana bijusi diezgan bieža. Tagad šo četru gadu laikā Iveta uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt, cik reizes gadījies saķert iesnas vai klepu. Dzīvojot Madonā, ierastā vieta peldēm ir Karjera ezers blakus mājai.
– Piebraukt nav apgrūtinoši, kaut gan šogad stāvlaukumu pati ar sniega lāpstu tīrīju, lai būtu ērti piebraukt. Citus gadus Rāceņa ezerā peldēju otrā pusē, bet ziemas bargas un sniega daudz, ar izbraukšanu bija diezgan problemātiski. Aizbraucot pie vecākiem, der arī piemājas dīķītis. Galvenais un pats grūtākais, piekopjot aukstumpeldes, ir nevis saņemties un ielīst ūdenī, bet es teiktu, ka izcirst āliņģi. Tas prasa daudz spēka un enerģijas. Bet pēc āliņģa sagatavošanas atkal ir divreiz patīkamākas sajūtas ledus aukstā ūdenī atslābinoties. Iveta nesen izveidojusi atsevišķu grupu roņotājiem, lai tie piesakās, un viņa vēlas arī kādu aukstumpeldētāju klubiņu izveidot. Gribas, lai visi kopā sanāk. Iveta zina, ka Madonā ir diezgan daudz ziemas peldētāju, bet aci pret aci nevienu nav sanācis satikt.
16.01.2024.