28. aprīlī Alūksnes novada „Meža Strautiņos" ar svinīgu ceremoniju 28 zemessargiem noslēdzās Zemessardzes (ZS) 2. Vidzemes brigādes rīkotā zemessargu militārās pamatapmācības nometne, kurā piedalījās arī vairāki mūsu puses jaunie zemessargi.
Trīs nedēļas ilgušās nometnes laikā zemessargi apguva lauka kaujas iemaņas, kaujas šaušanas pamatprincipus, topogrāfiju, pirmo palīdzību, ierindas apmācību, kā arī ieskatu psiholoģijā. Zemessargiem bija iespēja uzlabot fizisko sagatavotību un apgūt militārās pamatiemaņas.
Vienlaicīgi nometnes laikā norisinājās arī ZS 2. Vidzemes brigādes nodaļas līmeņa komandējošā sastāva apmācība.
Labākie kursanti
Ievērojot tradīcijas, nometnes laikā instruktori izvirzīja labākos zemessargus. Šoreiz tie bija divi – zemessargs Vents Lasis no Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības un zemessardze Sanita Grosberga no Zemessardzes 27. kājnieku bataljona.
Vents Lasis, kas Zemessardzē dien jau pusotru gadu, atzina, ka trīs nedēļu nepārtraukts pamatapmācības process ir efektīvāks nekā to pašu prasmju apgūšana nedēļas nogalēs, kas aizņem daudz ilgāku laiku. „Uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums, lai gan izbrīvēt trīs nedēļas ir ļoti grūti, taču, ja uz apmācībām nāk tikai brīvdienās, tas nav tik efektīvi." Lai piedalītos trīs nedēļu nometnē, Vents savā darbavietā –
Rīgas domē – devies bezalgas atvaļinājumā. Jautāts, kas nometnē bija visgrūtākais, Vents atzina, ka tā bija fiziskā slodze, jo pēdējos astoņus gadus viņš lielākoties strādājis sēdošu darbu pie datora. Savukārt kā lielāko un vienlaikus vērtīgāko izaicinājumu Vents Lasis minēja iespēju sadarboties un saprasties ar dažāda vecuma cilvēkiem, kuriem katram ir savas intereses, pieredze un paradumi. „Tas bija vērtīgi personīgajai izaugsmei," atzina Vents.
Sanita Grosberga ikdienā vada mazu Latvijas mājražotāju veikaliņu Cēsīs. Zemessardzē viņa iestājās pavisam nesen – šā gada februārī. „Vēlējos lietderīgi pavadīt brīvo laiku, veikt fiziskās aktivitātes un iegūt daudz jaunu zināšanu. Uz pamatapmācības nometni devos, lai sevi izzinātu, vēlējos saprast, vai varu būt zemessargs uz visiem 100%. Mācību sākums bija grūts, dienas režīms bija ļoti intensīvs. Neviena diena nebija vienāda, katru dienu instruktori mācīja ko jaunu, lai mēs – kursanti – būtu sagatavoti jebkurai situācijai, būtu psiholoģiski un fiziski spēcīgi. Nometnē viennozīmīgi grūtākais bija tas, ka visām darbībām bija laika limits, bet meitenēm jau patīk izbaudīt dušu un pucēties, un par to visu bija jāaizmirst," pēc nometnes pastāstīja Sanita. Viņa atzina, ka visgrūtākais bijis nakts uzdevums. „Pa nakti lija lietus, ļoti nosalu, bet viss, ko man iemācīja, padarīja mani tikai stiprāku. To, ka nevajag grūtībās padoties, bet – tieši pretēji – ir jācīnās, lai kaut ko sasniegtu, es tagad mācu arī savai meitiņai."
Apbalvojums kā labākajai zemessardzei Sanitai bijis liels pārsteigums. „Nometnes laikā mēs nezinājām, ka kādu apbalvos. Es vienkārši pildīju visus uzdotos uzdevumus tā, kā mums mācīja, un darīju tos tā, lai izprastu, nevis tikai darīšanas pēc. Ar pamatapmācības nometni esmu ļoti apmierināta, ir padarīta darba izjūta un liels gandarījums par paveikto. Tomēr zinu, ka šis ir tikai sākums, un turpinājums noteikti būs, lai atkal apgūtu kaut ko jaunu un sevi pilnveidotu. Vēlos pateikt lielu paldies visiem instruktoriem par pretimnākšanu un atbalstu brīžos, kad kaut kas neizdevās. Nodaļas kurators mums iemācīja, ka mēs katrs esam vienas rokas pirksti, bet visi kopā – dūre, un dūrei ir spēks."
Iziet no komforta zonas
Arī es biju viens no 34 zemessargiem, kas 9. aprīlī uzsāka pamatapmācības nometni un to sekmīgi noslēdza. Trīs nedēļas bija spilgtu iespaidu un arī notikumu piesātinātas. Liela daļa no tā, ar ko nometnē vajadzēja saskarties un apgūt, bija kas pilnīgi jauns. Tiesa, svarīgākais šajā procesā ir un paliek cilvēks. Kaut arī trīs nedēļas nešķiet ilgs laiks, diendienā tu esi ciešā saskarsmē ar savas nodaļas un pārējo nodaļu biedriem, kā arī instruktoriem, kas ar „burkāna un pātagas" metodi cenšas tev kaut ko iemācīt. No paša novērotā varu teikt, ka tieši spēja iekļauties šajā kolektīvā, pieņemt to, ka tiec ielikts noteiktas disciplīnas un uzvedības reglamenta rāmī, daudziem cilvēkiem sagādāja lielākas grūtības nekā fiziskie un zināšanu pārbaudījumi, kas arī nebija no vieglajiem. Tiem, kuri spēja pieņemt spēles noteikumus, kas būtiski atšķīrās no ikdienā ierastajiem, apmācības process noritēja sekmīgāk. Savukārt tiem, kuri nespēja (pārfrāzējot pamatapmācības kursa vadītāja teikto), bija lieliska iespēja ar regulāru fizisku aktivitāšu veikšanu nostiprināt savu ķermeni.
Jāatzīst, ka šāds trīs nedēļu nošķirtības no ārpasaules un intensīva apmācības kursa process cilvēkam ļauj uz daudziem jautājumiem un lietām paraudzīties citādāk, nekā ikdienā. Nobrāzumi, sasitumi, tulznas un nogurums ir vien sīks traucēklis. Ēdiens ir nekas vairāk kā degviela ķermenim. Ūdens kļūst par dzīvības eliksīru, bet vārds „nevaru" iegūst pavisam citu nozīmi, jo procesā tu secini, ka patiesībā spēj vairāk, nekā biji domājis.
Motivācija
Kad Latvijā tiek diskutēts par militāro jomu un cilvēkiem, kas tajā darbojas, nereti izskan viens vārds – motivācija. Kas motivē cilvēku stāties Zemessardzē un ziedot tai salīdzinoši lielu daļu no sava brīvā laika? Nometnē, saskaroties ar dažāda vecuma un dzīvesgājuma cilvēkiem, sapratu, ka motivācija katram atšķiras. Kādam ir jau iekrāta jaunsardzes pieredze un Zemessardzē ir tikai loģisks procesa turpinājums, kādam dzimtu caurvij militārā tradīcija un dienēt Zemessardzē vai profesionālajā dienestā ir goda jautājums, vēl kādu ir piebeigusi ikdienas rutīna un ar dienestu Zemessardzē dzīvi varētu padarīt interesantāku un iegūt jaunus draugus. Neslēpjot var teikt, ka atsevišķus cilvēkus līdztekus pārējam motivē arī materiālie ieguvumi, ko sniedz dienests Zemessardzē. Tiesa, viens pamatojums, runājot ar cilvēkiem, izskanēja visbiežāk, un tas bija – „būt gatavam, ja tāda diena pienāks, aizstāvēt sevi, savu ģimeni un līdzcilvēkus". Manuprāt, nav un nevar būt svarīgākas motivācijas par šo, jo brīžos, kad ar patosu runājam par dzimtenes mīlestību, gatavību aizsargāt valsti un tautu, ārpus armijas, tanku un lidmašīnu vizualizēšanas tieši šī ideja ir precīzākais patriotisma raksturojums un iemiesojums.
(Publikācija tapusi sadarbībā ar Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Civilmilitārās sadarbības nodaļas priekšnieci virsleitnanti Ievu Karlsbergu)
EMĪLA RŪDOLFA SMILTS foto
11.05.2018.