Kā katram cilvēkam, arī katrai bibliotēkai ir vajadzīgas savas mājas. Visvalža Lāča nepilnus divus tūkstošus eksemplāru lielā bibliotēka ilgus gadus mājoja sava saimnieka mājās "Baltužēnos", bet, laikam ritot, tās iekārtotājs un īpašnieks 2020. gada pavasarī, neilgi pirms aiziešanas mūžībā, pieņēma lēmumu to dāvināt Latvijas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai.
Lai arī bibliotēkas tālais ceļš no "Baltužēnu" mājām Viešūra ezera krastā līdz Rīgai gan tiešā, gan pārnestā nozīmē nebūt nav bijis taisns un gluds, jo šajā ceļā ir bijusi ne tikai Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas direktores Ventas Koceres Visvaldim Lācim dāvinātā torte, bet arī dažādi lielāku vai mazāku pārpratumu ērkšķi, Visvalža Lāča bibliotēkas grāmatu lasītavas atvēršanas pēcpusdienā tās jaunās mājas Rūpniecības ielā Rīgā tika atzītas par vispiemērotākajām.
Tā kā Madonas novada Vestienā pirms mēneša notikušajā apgādā "Jumava" izdotās grāmatas "Visvaldis Lācis atmiņu atspulgos" atvēršanas pēcpusdienā visi atmiņu stāstu autori piedalīties nevarēja, 30. septembra agrā pēcpusdienā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā pulcējās Visvalža Lāča radinieki, domubiedri, kaimiņi, draugi, lai vēlreiz vērtu vaļā grāmatu "Visvaldis Lācis atmiņu atspulgos".
Grāmatu atverot, savās atmiņās par Visvaldi Lāci dalījās atmiņu stāstu autori: bijušais Nacionālo Daugavas Vanagu organizācijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kalvāns, Visvalža Lāča mazdēls Reinis Lācis, LR 10., 11., 12. un 13. Saeimas deputāts Raivis Dzintars, bijušais Latvijas Sporta veterānu-senioru savienības valdes priekšsēdētājs Daumants Znatnajs, Visvalža Lāča kaimiņš Didzis Liepiņš, bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, kinooperators Raits Valters un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas direktore Gunta Jaunmuktāne.
Jaunatvērtajā lasītavā turpmāk mājos arī Visvalža Lāča radinieku atgādātā bibliotēkai piederošā milzīgā keramikas "Pūce" un Jura Visocka apgāda "Jumava" vārdā dāvinātās vairākas apgādā savulaik izdotās Visvalža Lāča paša sarakstītās grāmatas: "Latviešu leģions patiesības gaismā", "Nacionālisms un brīvība", "Latviešu leģions ārzemju vērotāju skatījumā", "Kurzeme (1944-1945). Latviešu gara un patvēruma cietoksnis".
Visvalža Lāča lasītava mums visiem būs vieta, kurā paplašināt savu redzeslauku un redzesloku – no "Baltužēniem" pie Viešūra ezera un Gaiziņkalna – līdz apvārsnim, un pat vēl krietni aiz tā…
* * *
No grāmatas "Visvaldis Lācis atmiņu atspulgos":
"Cilvēka mūža stāsts tiek rakstīts ar viņa darbiem. Ar paveikto savu līdzcilvēku, sava novada, savas zemes, savas tautas un savas valsts labā. Visvalža Lāča mūžu vienā atmiņu atspulgu grāmatā ietilpināt nav iespējams. Viņa mūžs latviešu tautas lielajā likteņstāstā ir ievīts uz mūžiem.
Karavīra mūžs tiek rakstīts ar sviedriem un asinīm, gan grūtos kauju ceļus staigājot, gan dvēselei vēl ilgus gadus pēc kara asiņojot. Senās brūces uzplēšot, bijušo kauju vietas un cīņubiedru atdusas vietas apmeklējot. Cilvēku traģēdijas un tautu likteņus vēstures stāstos, filmās un grāmatās iekļaujot…
Visvaldis Lācis bija daudzu mīlēts, cienīts un apbrīnots, un daudzu – nīsts… Viņu uzklausīja un viņā ieklausījās. Ar viņu diskutēja un strīdējās… Vieni viņu dedzīgi atbalstīja; citi viņam nepiekrita, iebilda, viņa viedokli apstrīdēja un noliedza. Gan savējie, gan svešie. Bet viņš prata sarunāties – gan ar savējiem, gan ar svešajiem. Un vienmēr – ar pārliecību par savu taisnību.
Mēs visi esam tik dažādi un tik atšķirīgi – katrs ar savu stāstu, katrs ar savu likteni, bet likteņdārzs mums visiem ir viens – pie Daugavas…"
* * *
Atmiņu stāsti Visvalža Lāča bibliotēkas jaunajās mājās tovakar nenoklusa līdz pat vakara tumsai… Par Visvaldi Lāci un viņa vietu Latvijas vēsturē, par Visvalža Lāča bibliotēku, par drīzā nākotnē plānotajiem Visvalža Lāča literārajiem lasījumiem, par jaunām grāmatām par Visvaldi Lāci, par Viešūra ezeru, par "Baltužēniem" un par jauniem apvāršņiem…
Rakstnieka, vēsturnieka, politiķa, karavīra, sportista, sabiedriskā darbinieka un publicista Visvalža Lāča personīgā bibliotēka un rokrakstu fonds Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas lasītavā Rīgā, Rūpniecības ielā 10, gaida visus, kuri vēlas iepazīt un izzināt, – vēsturniekus, pētniekus, studentus, karavīrus, politiķus, jebkuru lasītāju, kurš interesējas par vēsturi, it īpaši – par militārajiem konfliktiem pasaules dažādos nostūros un to nozīmi tautu likteņos, jo īpaši – latviešu tautas likteņos.
ANDRIS DZENIS
13.10.2021.