Pie durvīm klauvē pavasaris. Mostas daba, dienas paliek garākas, un pēc garās ziemas guļas arī cilvēku sirdīs sāk raisīties patīkamas emocijas. Mūsdienu apstākļos, kad apkārt ir neziņa un bailes, var atrast arī pa kādam saules staram. Cilvēki vēlas priecāties un dāvāt šo prieku arī citiem. Viens no prieka dāvāšanas veidiem ir labdarība, ko Latvijā cenšas piekopt jau labu laiku.
Uz sarunu aicināju eTwinning vēstnieci, projekta vadītāju un mentori SOLVITU VENCJUNU, lai vairāk uzzinātu par projektu „Mani pirmie zābaciņi".
– Lūdzu, pastāstiet par labdarības projektu „Mani pirmie zābaciņi"!
– „Mani pirmie zābaciņi" ir eTwinning nacionālais projekts, kas darbojas jau no 2018. gada. eTwinning ir Eiropas skolu platforma, ko piedāvā ikvienam izglītības jomas darbiniekam, kas strādā izglītības iestādēs kādā no Eiropas valstīm. Notiek sadarbība starp skolotājiem, skolēniem, vecākiem un citām izglītības iestādēm. Projekta „Mani pirmie zābaciņi" dibinātājas ir Ramona Liepiņa-Krauja (Jūrmalas Valsts ģimnāzija) un Solvita Vencjuna (Privātā vidusskola „Laisma"). Projekta partneri ir no dažādām Latvijas izglītības iestādēm: Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienība (projekta vadītājas: Mairita Smeltere, Egita Kārkliņa), Vangažu vidusskola (projekta vadītāja Inga Lījvaka).
„Mani pirmie zābaciņi" ir labdarības projekts, kurā tiek aicināti visi labās gribas cilvēki atbalstīt to gan ar savu darbu, adot, tamborējot vai kādā citā tehnikā darinot zīdaiņu zābaciņus no bērniem draudzīga materiāla, gan ziedojot kādu dzijas kamoliņu, lai tiem, kam rocība maza, bet ir vēlme ieguldīt savu darbu, būtu iespēja saņemt materiālus un pašu rokām izgatavot zābaciņus. Projekta mērķis ir pilnveidot personības emocionālo, tikumisko audzināšanu un ētisko izpausmi. Viens no projekta galvenajiem uzdevumiem ir divas reizes gadā zābaciņus savākt vienkopus un nodot kādai no Latvijas slimnīcu dzemdību vai priekšlaicīgi dzimušo bērniņu nodaļām. Mūsu veidotos zābaciņus esam dāvinājuši Jēkabpils slimnīcas dzemdību nodaļai, Jūrmalas slimnīcas dzemdību nodaļai, kā arī Vangažu pilsētas dzimtsarakstu nodaļai. Arī šogad, Mātes dienā, ceram tos uzdāvināt kādai no Latvijas slimnīcām.
Projekta laikā tiek veikti dažādi radošie uzdevumi: vizītkartes veidošana, e-kolāža par māmiņu ar mazuli, patriotisko piespraudīšu izgatavošana, apsveikuma kartītes, intervijas veidošana ar rokdarbniecēm no dažādiem Latvijas novadiem un dažādi citi uzdevumi.
Projekta laikā sadarbojamies ar rokdarbniecēm, interesantām personībām no visas Latvijas: Lilita Zukule (JAK Barkavas struktūrvienība) – brīvajā laikā ada maučus, rotājot tos ar izšūtiem pērļu rakstiem; Aļona Soldone (Rēzekne, „Radīsim sirds siltumu" vadītāja) – ada un tamborē zābaciņus zīdaiņiem, tamborē koku segas kā dekorus; Inese Grīnberga (Jēkabpils, Vangaži „Pie Lalītes" vadītāja) – izšuj mīļmantiņas – lellītes, dzīvnieciņus no auduma, ada un tamborē zeķītes; Austra Jēkabsone (Barkava) – auž, ada zeķes, tamborē galda sedziņas, čības, šalles, plecu lakatus, izšuj krustdūrienā gleznas, veidojot zīmējumus; Iveta Jegorova (Kārsava) – ada, šuj, tamborē pēc pasūtījuma; Laila Rancāne (Nautrēnu pagasts, Rēzekne) – ada zeķes, džemperus, vestes, bērnu kombinezonus; Manefa Cecerāne (Ciblas novads, Pušmucova) – izšuj krustdūrienā gleznas ar dažādiem motīviem.
Projekta laikā tiek pilnveidota arī digitālā kompetence, skolēni un skolotāji darbojas dažādās e-platformās. Projekta uzdevumus visi partneri veic mācību procesa laikā. Tā kā mācības skolā no oktobra bija attālināti, lielākā daļa uzdevumu partneriem tika veidoti kopīgotajās platformās. Projekta gala rezultātā šogad tiek izveidota e-grāmata (akrostihs ar vizualizāciju), trīs ceļojošās izstādes Madonas novadā, žurnāls ar rokdarbnieču intervijām no dažādiem Latvijas novadiem. Jebkurā uzdevumā ir jūtams kopīgs komandas darbs, šeit nav sacensība, kurš ko izdarīs labāk vai ātrāk, visiem ir viens kopīgi zināms rezultāts, ko noteiktā laikā realizē.
Daudziem dalībniekiem patīk, ka ieguldītais darbs ir saistīts ar labdarību, tas visiem sniedz tikai pozitīvas emocijas. Patīk komandas darbs – palīdzam cits citam, atbalstām grūtībās un kopīgi mācāmies. Mēs piekrītam, ka „vismazākais labais darbs ir labāks par vislielāko labo nodomu".
– Kā nonācāt pie idejas par šādu projektu?
– eTwinning nacionālos un starptautiskos projektos es darbojos jau četrus gadus, un ik gadu Latvijas skolotājiem tiek piedāvāts izglītoties un pilnveidot savu profesionālo izaugsmi, organizējot tikšanos ar pedagogiem no dažādām Latvijas izglītības iestādēm. Projekta „Mani pirmie zābaciņi" ideja tapa Jūrmalā pie brokastu galda, komunicējot ar Ramonu Liepiņu-Krauju. Šai idejai piekritu, jo rokdarbi man nav sveši. Bērnībā vecmāmiņa mani iemācīja adīt un tamborēt, un brīvajā laikā ar prieku to darīju.
– Kā jums šķiet, vai Latvijā cilvēki ir atsaucīgi labdarības projektiem un darbiem?
– Projektā esam secinājuši, ka cilvēkiem Latvijā ir daudz interesantu hobiju un reti kurš šos darbus ir redzējis vai zina pat tuvākajā apkaimē. Cilvēki kautrējas parādīt citiem savu darbu, jo dažreiz viņiem liekas, ka tas nav nekas īpašs. Mēs šos cilvēkus uzrunājam un lūdzam atļauju darbus izlikt izstādēs. Ne tikai labi vārdi silda sirdi, bet arī – labi darbi. Manuprāt, cilvēki labprāt piedalās labdarībā, šie veidi ir dažādi – kāds ziedo naudiņu, kāds palīdz savam kaimiņam ar kādu darbu. „Bagātība nāk caur devību, svētība caur pateicību. Tie, kuri dod vairāk, nekā viņiem lūdz, nekad nekļūs nabadzīgi, jo došana ir Gara īpašība."
– Kur var apskatīt projekta laikā izveidotos darbus?
– No 1. marta eTwinning projekts „Mani pirmie zābaciņi" ir uzsācis ceļojošo izstādi Madonas novadā (Stalīdzānos – no 1. līdz 17. martam, Saikavā – no 18. līdz 31. martam, Madonā – no 6. līdz 23. aprīlim) – lai parādītu citiem, ko spēj paveikt skolēni, sadarbojoties ar rokdarbniekiem. Darbs nav apstājies, projekta dalībnieki turpina strādāt un gatavo šūpuļdziesmas, spēlējot muzikālo pavadījumu uz dažādiem instrumentiem. Šī projekta veiktos uzdevumus var redzēt eTwinning projekta mājaslapā, partneru skolas mājaslapās, kā arī Facebook slēgtajā grupā ar projekta nosaukumu „Mani pirmie zābaciņi", kur komunicē rokdarbnieces un cilvēki, kam patīk rokdarbi.
– Ko jūs ieteiktu cilvēkiem, kas vēlas nodarboties ar labdarību, bet ir nobijušies?
– Iedrošinu cilvēkus pievienoties kādam labdarības projektam vai akcijai. Tās var pamanīt gan sociālajos medijos, gan avīzēs un arī televīzijā. Vienmēr pie šādiem projektiem ir norādīta kontaktpersona vai telefons, galvenais – nekautrēties un uzrunāt. Arī mūsu izstādes uzrunā cilvēkus, kuri vēlas piebiedroties mums nākotnē, tas ļoti priecē. Mēs piekrītam, ka „paši esam skaistā radītāji un tādu arī mēs varam veidot pasauli, atstājot tajā skaistas pēdas". Lai labie darbi ikvienam čakli ripo uz priekšu!
Sirsnīgu paldies saku savai komandai par sadarbību – Mairitai Smelterei, Egitai Kārkliņai, Ingai Lījvakai, Inesei Grīnbergai, Ramonai Liepiņai-Kraujai un Stalīdzānu bibliotekārei Inārai Pāvulsonei, Saikavas bibliotekārei Līgai Taukulei, Madonas novada bibliotēkas pakalpojumu nodaļas vadītājai Dacītei Tomiņai.
MARTA IKAUNIECE
12.03.2021.