Aizvadītajā sestdienā vairāki simti cilvēku, to skaitā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Muižniece, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, aizgājēja kuplā ģimene, cīņu biedri, leģionāri, zemessargi, karavīri, novadnieki, Lestenes Brāļu kapos atvadījās no vēsturnieka un politiķa Visvalža Lāča.
Pamalē kaut kur, cieņu apliecinot, mazliet ducināja pērkons, bet sanākušie cilvēki izrādīja pēdējo godu Latvijas patriotam un taisnības cīnītājam, kura dzīves ceļu izstaigāt palīdzēja Vidvuds Medenis kopā ar dzīvesbiedri Ivetu. Šauteņu zalvēm skanot, zemes klēpī tika guldīta urna, klātesošie atvadījās ar trim smilšu saujām. Pār kopiņu sagūla ziedu kalns.
Bet pirms tam daudzi no klātesošajiem vēlējās teikt atvadu vārdus. – Mēs šodien pavadām pēdējā gaitā savas tautas dēlu. Visvalža Lāča mūžs ir bijis bagātīgs – garš un piepildīts. Šajos 96 gados Visvaldis ir iespējis tik daudz! Patiesi, var brīnīties, kā viens cilvēks savas dzīves laikā to visu paveica. Visvaldis teica, ka gribot nodzīvot līdz simts gadiem. Šī iecere ir palikusi nepiepildīta, bet piepildīts tiešām ir daudz. Tas ir bijis karavīra mūžs. Visvaldis Lācis dienēja leģionā Kurzemes cietoksnī, un arī pēc tam, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, viņš skaidroja gan Latvijas cilvēkiem, gan ārvalstu vēstniekiem, kas īsti ir bijis latviešu leģions. Viņam bija svarīgi, lai vēsturiskā patiesība netiktu izkropļota. Jā, viņš to darīja arī, tiekoties ar ārvalstu delegācijām, jau kā Saeimas deputāts. Visvaldis Lācis tika ievēlēts Saeimā 82 gadu vecumā. Es domāju, Saeimas deputātam tas ir krietns vecums, bet Visvaldim Lācim tas nebija nekas, kā personība viņš bija enerģisks un vitāls. Viņš ir sarakstījis arī daudzas grāmatas. Dod, Dievs, katram savā mūžā izlasīt to, ko viņš uzrakstīja. Tas, ko es apbrīnoju Visvaldī Lācī, bija viņa enerģija, vitalitāte, spēks vienmēr visur stāvēt par Latviju, stāvēt par latviešiem un teikt to, kas atbilstīgajā brīdī jāsaka. Vienmēr atgādināt, ka latviešu leģionāri cīnījās par brīvu Latviju, par savu zemi, par savām dzimtām, par savām ģimenēm. Es apbrīnoju arī viņa fizisko spēku, piedaloties maratonos. To ne visi jaunāka gadagājuma cilvēki spēj. Nu Visvalža Lāča dzīves maratons ir noslēdzies – ar dažādiem līkločiem, bet tik piepildīts. Paldies, Visvaldi, par to, ka tu biji tieši tāds, kāds biji – īsts savas tautas dēls! – atvadoties sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Savu cieņu apliecināt aizgājējam bija ieradies arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks: – Visvaldis Lācis bija latviešu karavīrs no sākuma līdz galam. Viņš ir aizgājis aizsaulē un piebiedrojies latviešu karavīru pulkam, kas ir ļoti liels. Daļa no viņiem atdusas šeit, Lestenē. Šeit atdusas tie, kas saglabāja Latvijas valsts un latviešu tautas godu, to, ko varbūt citi nevarēja izdarīt.
Man ar Visvaldi Lāci saistās ļoti daudz personisku atmiņu. Pirmo reizi ar viņu iepazinos, vēl būdams vēstures students. Viņš mums – jauniem studentiem un vēsturniekiem – palīdzēja veidot mūsos kritisko domāšanu un uzdot īstos jautājumus tad, kad mēs studējām vēsturi vēl zem padomju varas karoga. Vēlāk man iznāca sēdēt Saeimā blakus Visvaldim, kas pats par sevi, kā jūs varat iedomāties, bija ļoti interesants laiks. Tā kā mans tēvs arī ir leģionārs, man bija iespēja salīdzināt to, ko viņš stāstīja, ar to, ko es biju dzirdējis mājās.
Vārdi, ko no Visvalža Lāča dienasgrāmatas pieminēja Vidvuds Medenis, „es baidos kļūt gļēvulis" ir attiecināmi uz daudziem cilvēkiem, jo mums jau bieži no kaut kā ir bail. Bet ir kaut kāda iekšēja drosme un iekšējs spēks, kas neļauj mums kļūt par gļēvuļiem.
Par Visvaldi šodien šeit runā cilvēku daudzums, kas ieradušies no viņa atvadīties. Viņi nebija īpaši kādam jāaicina.
Pēdējos sveicienus novadniekam nesa Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, Vestienas pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Vāvere un bijusī pārvaldes vadītāja Marika Veiba, kā arī Vestienas pamatskolas direktore Vera Gutāne un laikraksta „Stars" galvenā redaktore Baiba Miglone. – No pasaules ir aizgājis cilvēks ideālists, Latvijas patriots, bet visos laikos – latviešu karavīrs – gan tālajā Otrajā pasaules karā, gan arī šodien, gan no politiķu tribīnes, gan savās grāmatās un publikācijās. Nelokāms un nereti arī skarbs cilvēks savos uzskatos, kas nekad nevairījās no neērtiem jautājumiem. Kā viņš pats par sevi ir teicis, "es stāvu taisnu muguru". Kaut mums visiem būtu tik taisna mugura un tāda mīlestība pret savu dzimteni! – Madonas novada pašvaldības vārdā izsakot dziļu līdzjūtību Visvalža Lāča piederīgajiem, uzsvēra Zigfrīds Gora, nesot pēdējos sveicienus Visvaldim Lācim arī no viņa domubiedriem – Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un brīvībai/LNNK" Madonas nodaļas.
Vestienas pagasta pārvaldes vārdā atvadu vārdus Visvaldim Lācim sacīja bijusī pagasta pārvaldes vadītāja Marika Veiba: – Jau vairākus gadu desmitus Visvalža Lāča ģimene Vestienas pagasta „Baltužēnus" sauca par savām mājām. Viņa vārds vienmēr paliks mūsu pagasta ievērojamāko iedzīvotāju atmiņās. Visvaldis Lācis vienmēr bija konkrēts un nelokāms savos uzskatos, nenogurstošs savas zemes patriots, videi draudzīga saimniekošanas veida piekritējs. Savā ilgajā mūžā Visvaldis Lācis vienmēr ir rūpējies par Vestienas jaunās paaudzes patriotisko audzināšanu. Labprāt piedalījās skolas rīkotajos valsts svētku pasākumos, klases stundās un sporta aktivitātēs. Sniedzis materiālu atbalstu Vestienas pamatskolas skolēniem. Cilvēks, kurš, izsakot kritiku, ikreiz deva padomu, kā atrisināt konkrēto situāciju. Cilvēks, kurš visus pavadīja ar smaidu un uzmundrinājuma vārdiem. Dziļā cieņā noliecam galvas, pavadot mūžības ceļā Visvaldi Lāci, un izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem.
Cieņas apliecinājumi Visvaldim Lācim tika teikti arī no laikraksta „Stars", kuram viņš palika uzticīgs līdz pat savas dzīves beigām, ik pa brīdim uzrakstot pa publikācijai.
Latvijas Nacionālo karavīru biedrības goda priekšsēdētājs Edgars Skreija uzsvēra, ka Visvaldis Lācis pats jau dzīves laikā ir izvēlējies mūža atdusas vietu – būt šeit, starp saviem cīņu biedriem: – Starp tiem latviešu vīriem, kuri nebaidījās un uzskatīja par vajadzīgu ņemt rokā ieročus un aizstāvēt Latviju un latviešu tautu. Laika gaitā mūsu zemi ir vēlējušies iekarot gan no rietumiem, gan no austrumiem, un visiem ir bijusi tikai viena vēlēšanās – palikt te uz mūžīgiem laikiem, bet izrādās, ka liktenis ir lēmis pavisam citādāk, jo pastāv likums: cilvēks domā, Dievs dara.
„Daugavas Vanagu" vārdā līdzjūtību Visvalža Lāča dzimtai izteica arī atvaļinātais admirālis, biedrības „Daugavas Vanagi" valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, kas atcerējās „Daugavas Vanagu" tapšanas vēsturi 1945. gadā Beļģijā, gūstekņu nometnē, kur tolaik atradās vairāk nekā 20 tūkstoši leģionāru, un „Daugavas Vanagu" centrālās valdes pārstāve Asja Ramate. – Visvaldis bija Latvijas patriots, Latvijas brīvības cīnītājs un izcils „Daugavas Vanags". Viņam sirdslieta bija mūsu tēvzeme, patiesība un Latvijas patiesās vēstures paušana. Paldies tev par veikto Latvijas labā! Es tev nododu sveicienus no „Daugavas Vanagiem" Austrālijā, Amerikā, Kanādā, Anglijā un šeit, Latvijā.
Vienu no pēdējām tikšanās reizēm ar Visvaldi Lāci atcerējās Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars: – Sarunā Visvaldis atzina, ka toreiz, pirms daudziem gadiem, viņš ir bijis gatavs atdot savu jauno dzīvību par brīvu Latviju. Par laimi, viņam nebija jāatdod dzīvība par Latviju, bet es domāju, mēs droši varam teikt – viņš atdeva savu dzīvi par Latviju.
Tāpat pēdējie sveicieni Visvaldim Lācim tika nodoti no Latvijas Brāļu kapu komitejas un Rīgas Latviešu biedrības.
10.07.2020.