Grāmatu svētku ietvaros Madonas novada bibliotēkā 26. aprīlī notika arī laikraksta „Latvijas Avīze" publiskā diskusija par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu „119 : 35. Vai mazāk ir vairāk?", ko organizēja Europe Direct Gulbenē Madonas informācijas punkts. Diskusiju vadīja Linda Rumka.
Tajā piedalījās VARAM ministra padomnieks reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos Madars Lasmanis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, kā arī vairāki pašvaldību vadītāji. Lēmējvaru pārstāvēja Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks un Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, savukārt Madonas novadu – izpildvara Madonas novada pašvaldības izpilddirektora Āra Vilšķērsta personā.
Iecerētās administratīvi teritoriālās reformas koncepcija paredz samazināt pašvaldību skaitu līdz 35, tai skaitā vienā novadā apvienojot Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novadu. Madonas novada izpilddirektors Āris Vilšķērsts uzsvēra, ka vēsture atkārtojas un vienā novadā iecerēts apvienot pašvaldības, kas savulaik jau darbojās bijušā Madonas rajona administratīvajā teritorijā. Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats gan pauda viedokli, ka kļūdās tie, kas domā, ka tiks atjaunots bijušais Madonas rajons. Tās pašas būšot tikai robežas, bet lemt uz vietas tagadējo četru novadu pārstāvji vairs nevarēs, par 15 teritoriālajām vienībām tagadējā Madonas novadā nemaz nerunājot, jo tām šādas iespējas jau nav tagadējā modelī. Lēmējvara taču pieder Madonas novada domes 17 deputātiem, bet pagastu pārvalžu vadītāji ir novada pašvaldības izpildvaras „garā roka", kam jāīsteno domes pieņemtie lēmumi.
Diskusijā, kā to varēja arī gaidīt, par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu tika izteikti atšķirīgi viedokļi, bet atsevišķu klātesošo aplausus pēc uzstāšanās izpelnījās tieši tā saucamo mazo novadu pašvaldību vadītāji – Vilnis Špats, Tālis Salenieks, Māris Justs, Guntars Velcis.
Tika vairākkārt akcentēts, ka ne jau novada lielums ir noteicošais, kāpēc no ierastās dzīvesvietas projām dodas cilvēki, to taču izšķir darbavietu skaits, iespēja nopelnīt iztiku sev un savai ģimenei, pie tam ne tikai novadu centros, bet arī pagastos. Īstenojot iecerēto reformu, naudas taču nekļūs vairāk. Tā tikai vēl izteiktāk koncentrēsies lielajos novadu centros, un mazie lauku ciemati tiks apdalīti vēl vairāk. Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis aicināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju apzināties un jau tagad atklāti atzīt, ka, īstenojot iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, ekonomiskā efekta nebūs un arī ieguvumi ir grūti prognozējami.
Pašvaldību vadītāji arī iebilda pret apgalvojumu, ka mazajos novados nav iespējams īstenot lielus projektus, sakārtojot infrastruktūru, skolas, bērnudārzus utt., un ar konkrētiem piemēriem kliedēja mītu, ka vērienīgus ES struktūrfondu līdzfinansētus projektus var realizēt tikai lielajos novados. Piemēram, Cesvaines novada pašvaldībā patlaban tiek īstenoti vairāki ES struktūrfondu atbalstīti projekti. Kopējais finansējums, ieskaitot pašvaldības daļu, ir ap 6,7 miljoniem. Ņemot vērā, ka pašvaldības šāgada budžets ir ap 3 miljoniem eiro, tas ir ļoti daudz.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvim bija jāuzklausa arī skarba kritika, proti, ka daļa no tā, kas attiecībā uz iecerēto administratīvi teritoriālo reformu izskan publiskajā telpā un diskusijās, tai skaitā Madonā, ir puspatiesība vai pat meli un ka tiekot stāstītas „brīnumu lietas". Piemēram, attiecībā uz finanšu izlīdzināšanas fondu īpaši tiekot akcentēta līdzekļu piešķiršana tā saucamajiem mazajiem novadiem. Bet vai dotācijas no finanšu izlīdzināšanas fonda nesaņem Liepājas, Daugavpils, Madonas un citi lielie novadi? Saņem taču!
Nav balsošanas, bet ir diskusiju laiks
Diskusijas dalībnieku redzeslokam garām nepaslīdēja arī 26. aprīļa rītā – Grāmatu svētku norises dienā – plaši izskanējusī ziņa par to, ka VARAM ir apturējusi Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvajai teritorijai. Tā bija plānota no 9. līdz 11. maijam. Šis lēmums ticis apturēts, jo tas ir pretlikumīgs un pašvaldība esot pārkāpusi normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras.
Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats šai sakarā atcerējās anekdoti par diviem suņiem, kas satikās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Atbēgušais suns no Krievijas interesējies, kāda tagad esot dzīve brīvajā Latvijā. Mūsējais esot teicis – ar ēšanu ir tā, kā ir, bet ķēde esot garāka un – pats galvenais – riet varot, cik gribot… Pēc ministra izdotā rīkojuma Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats ir nobažījies – izskatoties, ka tagad riet arī vairs nevarēšot, respektīvi, nebūs iespējas tik brīvi paust savas domas un nostāju.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis pauda pārsteigumu par VARAM apturēto iedzīvotāju aptauju Ikšķiles novadā.
– Par niansēm varam runāt un diskutēt, bet jebkuram politiķim un pašvaldībai tomēr ir ļoti svarīgs iedzīvotāju viedoklis, turklāt pašvaldībām tas ir pat obligāti jānoskaidro, ko iedzīvotāji domā, un tikai tad jāpieņem lēmums. Arī Latvijas Pašvaldību savienība vērtē izdoto rīkojumu un gatavo vēstuli ministrijai, skaidrojot, kādas normatīvo aktu prasības nav ievērotas, to izdodot, Pašvaldības hartu ieskaitot, – sacīja Gints Kaminskis.
VARAM ministra padomnieks Madars Lasmanis bija spiests taisnoties, ka ministrija neesot pret iedzīvotāju viedokļu noskaidrošanu, taču tas jādara noteiktajā juridiskajā un likumiskajā rāmī. Tas, kas patlaban diskusijā Madonā izskanot attiecībā uz izdoto rīkojumu, esot puspatiesība.
– Saeimā esam ilgi strādājuši pie pašvaldību referenduma likuma, bet ar pašvaldību pārstāvju gādību to joprojām neesam pieņēmuši. Vēl 2018. gadā Lielo pilsētu asociācija mums ir rakstījusi, ka referendumi tikai kavējot pašvaldību attīstību. Attiecībā uz Ikšķiles gadījumu – mēs varam noskaidrot iedzīvotāju domas, diskutēt „par" un „pret", bet nedrīkstam nevienu maldināt. Ja mēs iedzīvotājiem sakām: nāciet uz vēlēšanu iecirkņiem ar pasēm, un būs balsošana par to, vai paliksim vienā vai otrā novadā, tad būtībā radām priekšstatu, ka iedzīvotāji ar savu balsi kaut ko mainīs. Bet pašvaldībā šādas likumiskas bāzes, lai to tādā veidā noskaidrotu, nav, šajā gadījumā tāda funkcija ir deleģēta tikai Saeimai. Mēs varam pulcēties katru dienu, skaidrot savu pozīciju, rakstīt vēstules Saeimai, ministriem, diskutēt un apmainīties viedokļiem, bet nevaram teikt cilvēkiem: nāciet ar pasēm un balsojiet! Šis nav balsošanas, bet gan diskusiju laiks. – atzīmēja Madars Lasmanis.
VARAM ministra padomnieks reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos Madars Lasmanis informēja: – Līdz 14. maijam mēs par šo reformas dokumentu diskutējam ministrijā un ar Pašvaldību savienību, pēc tam – Ministru kabinetā. Pēc 14. maija ar šo dokumentu dosimies uz pašvaldībām, tai skaitā uz Madonu, kur, pieciem līdzšinējiem novadiem apvienojoties vienā, skaidrosim katra novada plusus un mīnusus, tāpat uzklausīsim iedzīvotāju viedokli. Ja iedzīvotājiem ir konstruktīvs piedāvājums, kāpēc vienu vai otru lietu vajag grozīt, to jau var darīt.
Jāskatās uz ieguvumiem
Diskusijas sākumā, uzrunājot klātesošos, VARAM ministra padomnieks reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos Madars Lasmanis uzsvēra, ka pagājuši desmit gadi kopš iepriekšējās reformas un ir laiks izvērtēt sasniegto. Jau toreiz 34 no izveidotajām pašvaldībām neatbilda likuma prasībām. Šodien prasības par vienotu teritoriju ar vismaz 4000 iedzīvotāju nevar izpildīt jau 59 pašvaldības. Tagad ir pašvaldības gan ar 1000, gan 700 000 iedzīvotāju. Līdz ar to iedzīvotājiem pieejamie pakalpojumi un to kvalitāte būtiski atšķiras. Valdība par savu mērķi esot izvirzījusi šīs nevienlīdzības mazināšanu.
Viņš aicināja uz reformu vairāk skatīties nevis kā uz zaudējumiem, bet gan kā ieguvumiem, jo tās būs jaunas iespējas, jauni apvāršņi, ko sasniegt.
– Ir jāsaprot viens, ka tas, ka brīvās vēlēšanās ievēlēts pārstāvis, iespējams, vairs nebūs tik tuvu dzīvesvietai, nebūt nenozīmē to, ka tiks aizslēgta skola, bibliotēka un viss pārējais. Tāpat kā līdz šim pašvaldības funkcijas novada griezumā būs jāizpilda vismazākajā nostūrī, – akcentēja Madars Lasmanis.
Viņš iepazīstināja arī ar dažādiem pētījumiem, kuri rāda, ka notiek cilvēku migrācija un iedzīvotāji pārceļas uz attīstības centriem.
– Mēs tiecamies uz to, lai cilvēkam, kurš vēlas doties no sava mazā ciema prom, pirmā izvēle ir pārcelties uz attīstības centru, nevis Dublinu vai Londonu. Tāpēc ir jāstiprina attīstības centri. To nosaka gan Nacionālais attīstības plāns, gan tas, ka arī ES struktūrfondi tad būtu pieejamāki, – sacīja ministrijas pārstāvis.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis atzina, ka izvirzītie mērķi esot skaidri, piemēram, izveidojot ekonomiski spēcīgākas pašvaldības. Taču neesot zināms, kādā veidā šis mērķis tiks sasniegts, vismaz pagaidām tālākais ceļš, kā to panākt, netiek atklāts.
– Šodien nedzirdēju nevienu argumentu, ka, saliekot vairākus novadus kopā, iedzīvotājiem dzīve pēc reformas būs labāka vai palielināsies struktūrfondu finansējums. Beidzot tomēr ir jāpasaka arī nākamie soļi. Vai, piemēram, saliekot kopā Carnikavu un Ādažus, kur vienā pašvaldībā rindā uz bērnudārzu ir 500 bērnu, bet otrā – 200, rinda mazināsies? Dzīvē jau tā nenotiek, lai rindu nebūtu, ir jābūvē jauni bērnudārzi. Taču jau tagad valstij nav naudas, lai izsniegtu pašvaldībām kredītus. Un šeit runa nav par strūklaku būvniecību, bet gan par izglītības iestādēm, to, kas ir vajadzīgs novadu attīstībai, – uzsvēra Gints Kaminskis, vienlaikus atklājot, ka viņš nav ne par, ne pret iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, bet pirms tās īstenošanas, viņaprāt, ir ļoti svarīgi saņemt konkrētas atbildes uz daudziem jautājumiem, tai skaitā, kā tiks mazinātas atšķirības starp reģioniem, tāpat uzklausīt iedzīvotāju redzējumu.
– Nav jau tā, ka pasaulē pašvaldības neapvienotos, bet tas tomēr tiek darīts ar domu, lai sasniegtu kopīgus ilgtspējīgus attīstības rezultātus, – piebilda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis.
Diskusijas turpinājumā pieredzē dalījās un savu redzējumu izteica arī Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis un Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs.
Plašāku ieskatu novadu pašvaldību pārstāvju izteiktajos viedokļos publicēsim nākamajā laikraksta numurā.
03.05.2019.