Kā „Stars” informējis jau iepriekš, no 10. līdz 19. jūlijam Madonā, Mīlestības graviņā, piestās ceļojošais vides objekts „Cīgmīnas”.
Kampaņas ietvaros vairākās vietās Latvijā tiks izvietots ceļojošs vides objekts „Cīgmīnas", mudinot sabiedrību aizdomāties par nomesta izsmēķa ietekmi uz apkārtējo vidi. Izsmēķi satur gan svinu, gan žurku indēšanā izmantojamo arsēnu – šīs vielas piesārņo ūdeni, var saindēt zivis un dzīvniekus, turklāt dabiskā ceļā izsmēķis nesadalās, jo cigaretes filtrs 98% sastāv no plastmasas šķiedrām, kas nav bioloģiski noārdāmas.
Madonas novada pašvaldības nekustamā īpašuma attīstības un teritoriālās plānošanas nodaļas vides un energopārvaldības speciāliste Everita Ģērmane, iepazīstot ar kampaņu, pastāsta: – Akcijas mērķis ir norādīt uz izsmēķu radīto kaitīgo ietekmi. Lai gan lielākā daļa smēķētāju zina un piekrīt, ka izsmēķi ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, tikai piektdaļai jeb 21% rūp, kur tiek izmesti izsmēķi – tā liecina „Latvijas Zaļā punkta" veiktā aptauja. Lai pievērstu uzmanību sabiedrības paradumiem izsmēķus izmest tam nepiemērotās vietās, tostarp vidē, un veicinātu izpratni par šādas rīcības seku bīstamību, „Latvijas Zaļais punkts" uzsāk kampaņu „Izsmēķis – mīna ar laika degli".
Kā galveno iemeslu, kāpēc izsmēķi netiek izmesti atkritumu urnās, 65% smēķētāju aptaujā minējuši, ka cilvēkiem vienkārši nerūp, kur nonāk viņu izsmēķi, 52% uzskata, ka iemesls šādai parādībai ir atkritumu urnu trūkums, bet 37% domā, ka cilvēki neapzinās, ka izsmēķi ir atkritumi.
Kampaņa tiek īstenota ar „Mēness aptieka" un „Philip Morris Latvia" atbalstu. Tāpat arī „Latvijas Zaļais punkts" ar ražotāju atbildības sistēmas dalībnieku finansiālu atbalstu kampaņas „Izsmēķis – mīna ar laika degli" ietvaros piešķirs 43 pašvaldībām kopumā 172 izsmēķiem paredzētas atkritumu urnas, tostarp Madonas novadam.
Savukārt „Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis uzsver – lielā atšķirība starp smēķētāju uzskatu, ka cigarešu izsmēķi ir atkritumi, un paradumiem, tos izmetot, kur pagadās, liecina, ka šajā problēmā nav vainojams ne atkritumu urnu trūkums, ne citi ārēji apstākļi, bet gan pašu cilvēku attieksme.
– Nevar vainot arī nezināšanu, ja reiz absolūtais vairākums smēķētāju ir vienisprātis par izsmēķu kaitīgumu. Līdzās citiem toksiskajiem atkritumiem izsmēķi kļūst par mīnu ar laika degli, kas agri vai vēlu piesārņos visu tai apkārt, un katrs, kurš nomet izsmēķi zemē, piedalās šīs mīnas aktivizēšanā. To vēlamies izcelt ar izsmēķu butaforijām, kas pasaulē nav nekas unikāls, bet Latvijā gan būs apskatāmas pirmo reizi, – norāda „Latvijas Zaļā punkta" direktors.
12.07.2024.