Katastrofu pārvaldības sistēmas funkcionēšanas būtisks priekšnosacījums esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir katastrofu pārvaldības centru būvniecība un to funkcionēšana atbilstoši noteiktajām prioritātēm.
Deviņu katastrofu pārvaldības centru (Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Viļānos, Alsungā, Alūksnē, Talsos) būvniecība tiek nodrošināta no Atveseļošanas fonda līdzekļiem, lai veicinātu katastrofu pārvaldības pakalpojuma pieejamību vienlīdzīgā kvalitātē un ātrumā kā pilsētās, tā lauku reģionos. Vienlaicīgi ar katastrofu pārvaldības centru būvniecību ir paredzēta 24 ēku nojaukšana ar kopējo plānoto platību 12 668,9 m². To paredz Eiropas Komisijas prasības.
Pēc Nodrošinājuma valsts aģentūras mājaslapā ievietotās publiskās informācijas par katastrofu pārvaldības centru būvniecību (28.04.-02.05.2025.) var secināt, ka 14. aprīlī Madonā būvdarbi pieņemti un objekts nodots pasūtītājam. Lietotājiem plānots nodot līdz jūnijam.
Pirms laba laika izskanēja runas, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Madonas depo ēka nodota kādam uzņēmējam, bet pavisam nesen – ka vēsturiskā ēka tiks nojaukta. Kā skaidroja Nodrošinājuma valsts aģentūrā, to paredzot Eiropas projekts.
Nedēļas sākumā Madonas novada pašvaldībā saņemta Iekšlietu ministrijas vēstule, kurā skaidri minēts – ēka tiks nojaukta.
Neizpratne par šādu lēmumu valda ne tikai sabiedrībā, bet arī novada pašvaldībā.
– Esam saņēmuši vēstuli, kurā minēts, ka ēka tiks nojaukta un šis lēmums nav maināms. Izrādās, ka pirms vairākiem gadiem tas saskaņots ar Madonas būvvaldi. Diemžēl ne es, ne novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs to neesam zinājuši. Savulaik, kad tika meklēta vieta Madonā, lai celtu Katastrofu pārvaldības centru, uzrunāta pašvaldība, un mēs runājām, ka vecā VUGD ēka pašvaldībai būtu ļoti noderīga. Tobrīd neviens neminēja, ka ēka tiks nojaukta, tomēr izrādās, ka tas bija zināms. Kopā ar Iekšlietu ministrijas vēstuli saņēmām arī tolaik sūtīto vēstuli būvvaldei, kurā ēkas nojaukšana ir akceptēta, jo tā ir bīstamā stāvoklī. Sanāk, ka ēka tiks nojaukta, jo pagraba pārsedzes ir avārijas stāvoklī. Ja nebūtu piekrituši šo ēku jaukt nost, Madonā VUGD vispār nebūtu. Manuprāt, tā ir kārtējā atruna no atbildīgajām iestādēm, – skaidro Guntis Ķeveris, Madonas apvienības pārvaldes vadītājs. – Ēka ir jānojauc, pretējā gadījumā nebūs Katastrofu pārvaldības centra. Biju lielās cerībās, ka, uzdāvinot valstij šo zemes gabalu, vecā ēka tiks nodota pašvaldībai. To arī sarunu laikā bijām minējuši. Realitātē izrādās, ka pašvaldība zināja, ka ēka tiks nojaukta, un Nodrošinājuma valsts aģentūrā ierēdņi pauž izbrīnu, ka mēs šo ēku esam gribējuši. Īpašumu uzturēšanas dienestam īsti nav, kur glabāt tehniku, šī būtu lieliska alternatīva.
Pauž nostāju
Madonas novada pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli, uzsverot, ka šī tomēr ir vēsturiska ēka un būtu jāsaglabā. Arī uz šo vēstuli ir saņemta atbilde.
– Atbildē minēts, ka ēkai nav vēsturiskā statusa. Šī ēka celta 1920. gados. Lai arī tai nav Kultūrvēsturiska pieminekļa statusa, tā tomēr ir nozīmīga Madonai. Nav iespēju mainīt lēmumu, ēka tiks nojaukta un paliks tukša vieta. Situācija ir ļoti bēdīga, – sašutumu pauž Guntis Ķeveris. – Ir ļoti žēl, ka esam nonākuši šādā situācijā.
Vēstuli Iekšlietu ministrijai, Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kā arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei nosūtījis arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs. Vēstules tekstam pievienots novadnieka Arta Zvirgzdiņa sagatavotais apskats ar pamatojumu, kādēļ ēka Madonas pilsētas apbūvei ir svarīga.
Arhitekta viedoklis
Arhitektūras pētnieks Artis Zvirgzdiņš raksta: ""Latvijas valsts – pret kultūras mantojumu" – šādu virsrakstu visai droši varētu likt šim ierakstam, runājot par Iekšlietu ministrijas centieniem nojaukt pašiem vairs nevajadzīgo starpkaru modernisma ēku Madonā, turklāt pamatojot to ar Eiropas Savienības prasībām. Zināma līdzība te saskatāma ar Elizabetes ielas 2 gadījumu Rīgā, kad Kultūras ministrija par katru cenu vēlējās nojaukt bijušo komunistu partijas Centrālkomitejas ēku, tikai šoreiz runa ir par salīdzinoši nelielu, necilu, tomēr izteiksmīgu celtni mazpilsētā.
Madonas mērogā šī ēka ir nozīmīga – tā iemieso pilsētas starpkaru identitāti, kultūrvēsturisku slāni un līdz ar to arī telpisku atmiņu par laikmetu, kurā Madona izveidojās kā pilsēta. Runa ir par 1937. gadā celto ugunsdzēsēju depo – raksturīgu funkcionālisma jeb t. s. jaunās lietišķības perioda publisko celtni. Nobīdītie, asimetriskie lakoniskie taisnstūra apjomi ar skaidrām līnijām, stūra balkons, zem kura eleganti risināta galvenā ieeja, kā arī šļūteņu žāvēšanas tornis, kas piešķir vertikālu akcentu ēkas kompozīcijai, – viss kopā precīzi atspoguļo sava laika estētiku un funkciju. Turklāt ēka aktīvi piedalās pilsētas telpas veidošanā – tā iezīmē un artikulē Saules ielas fronti, bagātinot Madonas centru ar kvalitatīvu, vizuāli jūtīgu arhitektūras slāni.
Skaidrs, ka mūsdienu glābšanas dienesta vajadzībām šāda ēka vairs neder, un jauns katastrofu centrs jau uzbūvēts pilsētas nomalē. Tomēr vecās ēkas nojaukšana tiek pamatota ar dalību ES projektā – proti, „tādas esot prasības", lai samazinātu CO₂ izmešus.
Šī paša projekta ietvaros visā Latvijā paredzēts nojaukt ap divdesmit ēku. Līdz šim publiski iebildumi skanējuši tikai Madonā un Aizputē, lai gan šai nojaukšanai paredzētas ēkas ir arī Talsos, Liepājā, Priekulē, Daugavpilī, Līvānos, Ilūkstē, Viļānos, Jūrmalā, Dobelē, Bauskā, Alūksnē, Salacgrīvā… Daļa šo ēku tiešām ir necilas, vēlākās pārbūvēs sakropļotas, taču citas – liecības no pirmskara, starpkaru un arī pēckara modernisma perioda, dažas – ar izteiksmīgiem torņiem".
16.05.2025.