Jau Latvijas pirmsākumos Alūksnes novads iekļauts starp Latvijas paraugmaršrutiem, dēvējot to par „Malienas Šveici".
Dienas ceļojumam Alūksne joprojām ir kā pērle, kas pārsteidz ar skaistiem dabasskatiem, vēstures pieminekļiem un pandēmijas laikam atbilstošu izkustēšanās brīvību.
Mācītāja Glika mantojums
Vērts atcerēties, ka Alūksnē ir mācītāja Ernsta Glika atstātais mantojums. 1689. gadā Ernsts Johans Gliks pabeidza pirmo pilno Bībeles tulkojumu latviešu valodā grāmatai, kas kļuva par tautas ābeci un ceļvedi gadsimtu garumā. Bībeles muzejā uzkrātas Bībeles 38 valodās, ko šobrīd gan ierobežojumu dēļ apskatīt nevar, bet turpat līdzās, rotāts ar kaltiem laukakmeņiem, pilsētas debesīs kāpj Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas tornis. Baznīca ir viens no cēlākajiem agrīnā klasicisma pieminekļiem Latvijā. Pie Mācītājmuižas atrodas Glika ozoli, ko garīdznieks iestādījis, pabeidzot Vecās un Jaunās Derības tulkojumu. Blakus abiem dižkokiem atrodas piemiņas akmens ar uzrakstu „Glika ozoli. 1685-1689", kas simbolizē Svēto Rakstu pārtulkošanas laiku.
Alūksnes ezera ainava
Ikviena pilsēta, kurai līdzās ir ūdenstilpe, jau teorētiski ir ar augstu pievienoto vērtību. Alūksnes ezers pēc virsmas platības ir vienpadsmitais lielākais ezers Latvijā. Tam ir ovāla konfigurācija, ezerā ir četras kokiem apaugušas salas. Lielākā no tām – Pilssala jeb Marijas sala (9,9 ha), kurā atrodas kultūrvēsturisks piemineklis – 1342. gadā celtā Marienburgas cietokšņa drupas. Pārējās salas nosauktas skaistos, latviskos vārdos – Garā sala (Līgavas plīvurs), Cepurīte, Mazā (Tīklu) sala, un tās ir labi redzamas, ejot pastaigā gar ezeru.
Alūksnes līci no ezera pamatdaļas atdala Tempļakalna pussala. Tempļakalna parkā vērts apskatīt 1807. gadā pēc barona Burharda fon Fītinghofa pasūtījuma uz pilskalna novietoto Rotondu jeb Slavas templi par godu Lielā Ziemeļu kara notikumiem Alūksnē, Saules tiltu un skatu torni, kas ir otrais augstākais koka skatu tornis Latvijā (37,8 metri). Uzkāpt tajā ziemas periodā un arī vēl šobrīd nav ļauts. Jāgaida maijs.
Iespējas makšķerniekiem
Alūksnes novada pašvaldība ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu Alūksnes ezera krastā gar Tempļakalna taku labiekārtojusi jaunas aktīvās atpūtas vietas. Iekārtotas sešas makšķerēšanas un trīs pieturvietas, kā arī izvietoti īpaša dizaina stendi ar informāciju par Alūksnes ezerā mītošo ihtiofaunu un teikām par apkārtni. Makšķeru turētāji dažādos augstumos, atkritumu tvertnes, informācijas stendi un nelielās nojumes veidoti no metāla, savukārt sēdvirsmām izmantoti apstrādāti akmeņi, kas nodrošina to izmantošanu ilgtermiņā.
Laivu mājas kā jauna iespēja
Alūksnes ezera krastā uzmanību pievērš divstāvīgs namiņš – laivu māja uz ūdens. Šo namiņu iecienījuši gan kaislīgi makšķernieki, gan laivošanas entuziasti, tāpat tie, kas vienkārši vēlas atpūsties. Būve ir vairākus desmitus gadu sena, tomēr tikai nesen tajā izdomāts atvērt interesantā koncepta naktsmītni. Divstāvīgā namiņa pirmajā stāvā atrodas laiva un viss nepieciešamais drošai airēšanai, savukārt otrajā stāvā ir dzīvojamā telpa. Šobrīd namiņu izīrēt vēl nav iespējams, nāks vasara, iespējams, tad…
Pieturvieta – Jaunanna
Atceļā no Alūksnes jauki ir piestāt Jaunannā, kur pārsteidz gleznainais Jaunannas dabas liegums. Tajā izveidota dabas taka „Bebru valstība", kas ir 1 km gara. Stāvi ir Pededzes krasti, tāpēc dabas liegumā nevar veidoties appludinājumi un slīkšņas. Pat aizsprosti uz upes nerada pārplūdi. Ejot noslēpumaino taku, redzami bebru darbi un nedarbi, kas mijas ar dažādiem meža mākslas darbiem. Dabas taka ir saimnieciskās darbības neskarta platība, kurā saglabājusies dabas daudzveidība, te sastopamas arī retas augu sugas. Taka ved no Zaķu salas uz 1905. gadā celto Jaunannas medību pili (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis). Takas iesākumā prieks uzlūkot labi saglabājušās vecās ūdensdzirnavas, kur darbojas mazā hidroelektrostacija. Kā eksotiska zīme pagasta teritoriju šķērso Alūksnes-Gulbenes šaursliežu dzelzceļa līnija.
23.04.2021.