Jau 31. marta laikrakstā "Stars" rakstījām par Latvijas pašvaldību un reģionālo mediju pārstāvju viesošanos Eiropas Komisijā un Parlamentā, kur tikās ar deputātiem no Latvijas.
Pirmā tikšanās bija ar Sandru Kalnieti, šoreiz – ar Ivaru Ijabu. Kā sarunas sākumā norādīja deputāts, politologa darbs ir krietni atšķirīgs no darba Parlamentā.
– Šobrīd ir ļoti interesanti, tomēr ir arī krietni lielāka atbildība. Ir jāatbild par mandātu, par cilvēkiem, kas tevi ir ievēlējuši, un jāaizstāv viņu intereses. Tā ir liela atbildība. Eiropas Parlaments ir specifiska vieta, un vidusmēra iedzīvotāji nemaz nezina, kā šeit norit darbs, tāpēc ir lieliski, ka mediju pārstāvjiem, pašvaldību darbiniekiem ir iespēja nokļūt šeit, ielūkoties Parlamenta darbībā, lai pēc tam informētu iedzīvotājus, – uzsvēra Ivars Ijabs.
Pašlaik aktuālākā tēma Parlamentā ir Zaļais kurss un tā ieviešana. Par to stāstīja arī deputāts, iezīmējot šobrīd nozīmīgākos jautājumus. Viens no tiem – energoefektivitāte.
Dzīvojamo ēku siltināšana
– Marta sākumā plenārsēdē Strasbūrā tika lemts par dzīvojamo ēku siltināšanu. Šis likums lielākoties ir par dažādiem kritērijiem, ietverot galveno domu – sadalīt ēkas astoņās grupās, kur A grupa ir visenergoefektīvākā, bet G – visneefektīvākā. No šīs grupas noteikts, ka katrā valstī jānosiltina noteikts daudzums ēku. Protams, tas ir ļoti dārgi, tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, un šīs darbības nepavisam nevajadzētu sasteigt. Katrai dalībvalstij ir savi iebildumi tieši par tempiem, kādos jāīsteno ēku siltināšana, – norādīja deputāts. – Ar energoefektivitāti visbiežāk saprot tieši ēku siltināšanu, tomēr tā iekļauj arī ēku dzesēšanu. Kā piemēru varu minēt Itāliju, kur liels satraukums ir par to, ka vēsums izplūst no ēkām. Ļoti nozīmīgs aspekts ir klimata zona, kādā dzīvojam. Latvijā ir gluži pretēji – ēkām jāuztur siltums. Ņemot vērā visus aspektus, Latvijā šajā jomā jāiegulda pamatīgs darbs, jo no 40 tūkstošiem ēku, kas bija jānosiltina, pa šiem gadiem nosiltināts ir tikai tūkstotis. Manā skatījumā, kaut kas ar to visu nav kārtībā. Līdz ar to aktuāls ir jautājums par ēkām, kuras pēc kāda laika vairs nebūs apdzīvojamas. Visbiežāk tās ir ēkas, kurās nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus, lai tās renovētu. Lai gan atbalstu sniedz Eiropas Savienība gan no RRF fonda, gan struktūrfondiem, kopumā nepieciešami arī pašu iedzīvotāju līdzekļi, tomēr ne visiem tie ir. Tad seko jautājums par bankām, arī tur mēdz būt liela aizķeršanās, tāpēc, manuprāt, saprātīgi būtu motivēt siltumkompānijas, lai tās ieguldās energoefektivitātē. Aktuāli ir meklēt risinājumus, kā veicināt šo motivāciju. Vēl viens būtisks aspekts, kāpēc ēkas sarežģīti siltināt, ir to celšanas periods. Tieši padomju laikos celtajās mājās nākas saskarties ar dažādām problēmām. Piemēram, blokmāju izplatītākā problēma – starp paneļiem satek ūdens, stiprinājumi sarūsē, veidojas kondensāts, radot bīstamību konstrukcijā. Pirms siltināšanas darbu uzsākšanas ēka ir jāpārbauda, lai nerastos liekas problēmas. Tā ir birokrātija un laiks, tomēr šos procesus nedrīkst sasteigt. Diemžēl Eiropas Savienības līdzfinansējums ir tikai siltināšanai, bet nereti vecajās ēkās nepieciešams arī mainīt stāvvadus, jāsaved kārtībā vēdināšanas sistēma. Ir jāiegulda līdzekļi, kuru nav, un šis ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc ēkas paliek nesiltinātas. Principā siltināšanai būtu jābūt kapitālā remonta sastāvdaļai, kurā tiek paveikts viss nepieciešamais, lai ēku varētu apdzīvot daudzus jo daudzus gadus.
Energokopienas
Zaļā kursa ietvaros daudz tiek runāts par energoefektivitāti. Vēl viena tēma ir energokopienas.
Kā pauda Ivars Ijabs, energokopienas ir pozitīvs un labi vērtēts jēdziens arī Eiropas Parlamentā, cits jautājums – kā tas tiek ierakstīts Latvijas likumā.
– Šis, manā skatījumā, ir ļoti aktuāls jautājums tieši juridiskajām personām. Respektīvi, ja privātpersona ir savam īpašumam uzstādījusi saules paneļus un tiek saražots vairāk enerģijas nekā nepieciešams, tā to var pārnest uz kādu citu sev piederošu īpašumu. Diemžēl juridiskām personām, šajā gadījumā pašvaldībām, šādas iespējas nav, lai gan tas būtu ļoti nepieciešams. Protams, jautājums ir nodots izskatīšanai, jāgaida, kas tiks lemts, tomēr šādas diskusijas būtu jāraisa arī Parlamentā, aicinot tieši pašvaldību pārstāvjus, – skaidroja Ivars Ijabs. – Izpratne par šo visu laika gaitā ir ļoti mainījusies, un tā ir uzlabojusies. Pirms aptuveni desmit gadiem, kad runāja par saules paneļiem, cilvēki uz to raudzījās skeptiski, neuzskatīja, ka Latvijā tos var ieviest, jo mums taču nav pietiekami daudz saules. Situācija ir ļoti mainījusies. Šobrīd, ņemot vērā elektroenerģijas cenas, iedzīvotāji Latvijā izvēlas saules paneļus. Saules paneļi ir dzīvotspējīgi arī Latvijā, tie kļūst lētāki, pieejamāki, un iedzīvotāji tos aktīvi uzstāda.
Divas dienas, kas tika aizvadītas Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, bija aizraujošas, sniedza iespēju gūt nozīmīgu informāciju, lai pašvaldības veiksmīgi varētu turpināt savu darbu un īstenot arvien jaunas idejas un projektus.
4.04.2023.