Kādreizējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča pirmais gads Valsts prezidenta amatā vērtējams ar pozitīvu atzīmi, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds, aicināts komentēt E. Rinkēviča pirmo prezidentūras gadu.
Viņaprāt, salīdzinot ar iepriekšējo Valsts prezidentu Egilu Levitu, E. Rinkēviča priekšrocība ir spēja normālā veidā sarunāties ar cilvēkiem, tostarp ne tikai dodoties darba vizītēs uz Latvijas reģioniem. Eksperta ieskatā prezidentā ir vērojama ieinteresētība un spēja komunicēt, kas nebija Levita stiprā puse, jo šķita, ka katru reizi tiek nolasīta neliela lekcija, kas cilvēkiem patika mazāk.
Pēc politologa paustā, ne mazāk svarīgi ir tas, ka Rinkēvičs saprot, cik bīstama var būt sabiedrības sašķeltība, ko diemžēl apzinās ne visi, proti, kurināt sašķeltību ir bezatbildīgi un var nest problēmas, tāpēc ir jāmeklē veidi, kā panākt izlīdzinājumu sabiedrībā.
J..Rozenvalds norādīja, ka Rinkēvičam vajadzētu aktīvāk izmantot ārlietu ministra amatā gūtos kontaktus, lai virzītu Latvijas uzņēmumu un uzņēmēju darbību citās valstīs. Viņš arī atsaucās uz Valsts prezidenta teikto, ka šādas vizītes ir jāsagatavo un vienkārši braukt tikai tāpēc, lai demonstrētu vēlmi attīstīt sadarbību bez kādiem konkrētiem priekšlikumiem, nav lietderīgi.
Politologs uzteica arī Valsts prezidenta spēju saprast problēmas un meklēt kompromisus. Viņš uzsvēra, ka tas bija redzams jautājumā, kas saistīts ar viļņošanos par krievu valodu sabiedriskajos medijos. Pērn Saeima apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, kurā, pēc Rozenvalda domām, bija iekļauts Nacionālās apvienības piespēlēts punkts par to, ka no 2026.gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.
"Var teikt, ka koncepciju pieņēma tad, kad Rinkēvičs bija prezidenta amatā, tomēr tā tika gatavota iepriekš. Tas liek jautāt, kā vispār tiek gatavoti dokumenti. No sākuma tiek nodemonstrēta politiskā nostāja, bet pēc tam tiek domāts, kā tas viss izskatīsies un ko mēs īsti darīsim. Pašreizējā situācijā pārstāt uzrunāt šo sabiedrības daļu ir diezgan dīvains lēmums. Mēs redzam, ka prezidents meklē kompromisu, kas bieži vien izraisa arī pārmetumus par nekonsekvenci. Rinkēvičs, no vienas puses, saka, ka likums ir jāievēro, bet, no otras, – raidījumi minoritāšu valodās ir jānodrošina, piemēram, mainot proporcijas," skaidroja J. Rozenvalds.
Taujāts, vai gada laikā Rinkēvičs ir sastapies ar tādiem izaicinājumiem, kas parāda ne tikai viņa spēju meklēt kompromisus, bet arī viņa stingro nostāju, politologs akcentēja, ka aizvadītie 12 mēneši ir bijuši viens vienīgs izaicinājums, jo īpaši starptautiskajā arēnā. Viņaprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka jautājumos, kas attiecas uz karu Ukrainā, nav šaubu par Rinkēviča, kā arī citu Baltijas valstu un Polijas stingro nostāju, kas ir bijis nozīmīgi. Rozenvalds uzsvēra, ka Rinkēviča stingrā nostāja ir viens no būtiskiem momentiem, kāpēc Eiropas Savienībā mainās priekšstats par darāmo Ukrainas kara kontekstā.
Valsts prezidents nav vairījies paust savu viedokli, piemēram, par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbu, iepriekš norādījis arī uz prokuratūras neapmierinošo darbu, piemērojot "maigus sodus" nacionālās drošības jautājumos. Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē prezidents aicināja deputātus sarunāties "pēc būtības, nevis citējot Ministru kabineta noteikumus, likumu izmaiņas vai dzejas rindas". Tāpat Rinkēvičs kā neveiksmīgu kritizēja bijušā premjera un ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) un arī Valsts kancelejas komunikāciju par toreizējā Ministru prezidenta privāto reisu izmantošanu.
Taujāts, ko Rinkēvičs var mainīt, Rozenvalds akcentēja, ka valsts pirmā amatpersona neatbild par lēmumiem, taču viņā ieklausās, līdz ar to zināmā mērā viņam ir iespēja veidot darba kārtību, norādot uz problēmām. Politologs sacīja, ka prezidents nejaucas ne izpildvaras, ne tiesu kompetencē, tomēr viņš pauž viedokli.
«Prezidenta izteiktais viedoklis ne vienmēr uzreiz transformējas likuma normās. Tas arī, protams, neizslēdz to, ka izpildvara var rīkoties citādāk, tomēr prezidentam ir liela loma sabiedriskās domas un sabiedrības noskaņojuma veidošanā. Tas ir instruments, kas ir viņa rīcībā, ko veiksmīgākie mūsu prezidenti ir aktīvi izmantojuši, piemēram, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga,» teica Rozenvalds.
Runājot par nākamā gada valsts budžetu, valdība kā galveno prioritāti ir noteikusi valsts drošību, kas Valsts prezidenta ieskatā ir pareizi, piebilstot, ka budžeta veidošanas procesā «redzēsim daudz drāmu». Rozenvalds norādīja, ka šāds Ministru kabineta lēmums ir tuvredzīgs. Viņš nenoliedz, ka drošībai ir jābūt prioritātei, taču tā nevar būt vienīgā. Politologs atzīmēja, ka tiek runāts par iekšzemes kopprodukta (IKP) dubultošanu, tomēr nav skaidrs, vai to varēs panākt tikai uz militārās rūpniecības rēķina. Viņš uzsvēra, ka atbilde uz šo jautājumu nav dzirdēta arī no Valsts prezidenta.
Jautāts, vai Rinkēvičam ir izdevies atjaunot sabiedrības uzticēšanos Valsts prezidenta institūcijai, Rozenvalds atbildēja apstiprinoši, ja salīdzina ar Levita prezidentūru. Viņš aicināja nelolot ilūzijas, jo Latvijā uzticēšanās politiskām institūcijām ir zema, kas rada izaicinājumus demokrātijas attīstībai.
«Domāju, ka Rinkēvičam daļēji tas ir izdevies, taču nevar teikt, ka gada laikā ir notikuši brīnumi. Rinkēviča reitingi nav visaugstākie starp atjaunotās valsts prezidentiem. Visaugstākie bija Vīķei-Freibergai. Taču lejupslīdošā tendence, kas bija vērojama Levita prezidentūras beigās, ir mainījusies un vērojama pozitīva izaugsme, bet redzēsim, kas būs tālāk. Daudz būs atkarīgs no viņa paša. Viņš mācās no savām kļūdām un sarunām ar sabiedrību,» teica politologs.
LETA jau rakstīja, ka 31. maijā apritēja gads kopš Saeima Valsts prezidenta amatā ievēlēja bijušo ārlietu ministru Rinkēviču, bet oficiāli pildīt šos pienākumus viņš uzsāka pirms gada – 2023. gada 8. jūlijā.
09.07.2024.