Postpadomju telpas mediju un žurnālistikas pētījumi visbiežāk saistīti ar sistēmas maiņu, satura analīzi, auditorijas izpēti.
Tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem seminārā, ko organizēja Eiropas Parlamenta birojā Latvijā, LETA Informācijas pakalpojumu un risinājumu daļas vadītāja Ieva Gaile žurnālistus iepazīstināja ar mediju sistēmas transformāciju un inovācijām.
Vispirms runātāja pastāstīja par savu pārstāvēto mediju: – Latvijas informācijas aģentūra LETA ir simt gadu sena, pēc trim mēnešiem svinēsim kompānijas simt gadu jubileju. Šobrīd LETĀ strādā apmēram 200 darbinieku, strādājam ar lieliem digitalizācijas projektiem. Ikdienā esam daudz mazāk. Mūsu galvenie pakalpojumi ir ziņas, foto, video, arhīvs, mediju monitorings, digitalizācija un inovāciju laboratorija.
Mediju monitorings
Ieva Gaile uzņēmumā strādā vairāk nekā 10 gadu, viņas atbildībā ir mediju monitorings, digitalizācija un pētniecības laboratorija.
– Mediju monitoringā esam ap 40 cilvēku, – vēstīja aģentūras informācijas pakalpojumu un risinājumu daļas vadītāja. – Ik dienu pārskatām visplašāko mediju skaitu Latvijā un Baltijā – gan tradicionālos medijus: nacionālo un reģionālo presi, interneta portālus, TV un radio kanālus, gan sociālo mediju tīklus, lai atlasītu un operatīvi piegādātu klientiem pilnīgu pārskatu par viņiem būtisko.
Digitalizācijas darbs
Digitalizācijas jomā aģentūra LETA darbojas 10 gadu. – Sākām ar Itālijas laikraksta „La stampa" digitalizāciju. Šim darbam pieņēmām 100 darbinieku, plus LETĀ katram bija pienākums digitalizēt vismaz 10 lapu dienā, – atcerējās Ieva Gaile. – Šobrīd digitalizācijas jomā strādājam ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas materiālu digitalizāciju, Eiropas Komisijas arhīvu digitalizāciju, citiem maziem projektiem. Esam digitalizējuši materiālus no ķīniešu, malajiešu valodas, no kurām paši neko nesaprotam.
Inovāciju laboratorija
Vēl viena no darbinieces atbildības jomām ir inovāciju laboratorija, kurā dzimst brīnumi. Uzņēmuma inovāciju laboratorijā strādā astoņi pētnieki, galvenokārt pievēršot uzmanību valodu tehnoloģijām. – Apzināmies, ka latviešu valoda ir ļoti maza, tomēr ir lietas, kur vēlamies veikt uzlabojumus, lai mums visiem būtu ērtāk strādāt, –
apliecināja pārstāve. – Mediju tirgus mainās. Internets un sociālie tīkli ir veicinājuši sabiedrības uzticības kritumu medijiem, kā arī viltus ziņu fenomena veidošanos. „Reuters" Žurnālistikas izpētes institūts pētījumā par 2017. gadu atklājis, ka uzticība medijiem ir krietni kritusies: pasaulē tā ir 43 procenti, Eiropā 50 procenti. Līdz ar to mediju galvenais uzdevums ir būt pirmajiem un būt tajos kanālos, kuros šobrīd visvairāk dzīvo sabiedrība, – atzina speciāliste, piebilstot, ka sabiedrības informācijas meklēšanas paradumi arī ir mainījušies: – Vēl nesen cilvēki gāja portālos, šobrīd informācija tiek meklēta ar google un facebook palīdzību. Līdz ar to, ja vēlamies, lai mūs atrastu un mūsu ziņas lasītu, šie ir galvenie agregatori, kuros ir jābūt.
Runātāja norādīja, ka mediju nākotne ir balss aktivizētie pakalpojumi vai pasaulē populārā „ALEKSA". Šobrīd gan kompānija CNN, gan BBC ir izstrādājušas aplikācijas jauniešiem, lai viņi varētu informāciju klausīties audio versijā. Tā ir arī Latvijas rītdiena.
Automātiskā runas atpazīšana
Vaicāta, ko inovāciju jomā LETA darījusi līdz šim, Ieva Gaile pastāstīja: – Pasaulē jau daudzus gadus ir zināma automātiskā runas atpazīšanas tehnoloģija, bet Latvijai tas ir jaunums. To LETA sāka veidot 2012. gadā, kad kopā ar Tildi vēlējāmies būt unikāli. Esam četri galvenie partneri, kas radīja šo sistēmu. Kāpēc tā bija nepieciešama? Mediju monitoringā ik dienu noskatāmies aptuveni 100 stundu garu materiālu gan reģionālajos TV, gan centrālajos medijos. Šo darbu kādreiz veica 14 operatori 24 stundas diennaktī. Tā kā tas ir liels manuāls darbs un katram operatoram jāatceras 3000 atslēgas vārdu, to pamatā veica jaunieši, kas ļoti bieži mainījās. Līdz ar to bija jādomā cits risinājums. Mūsu kopīgi izstrādātais latviešu valodas runas atpazīšanas rīks pārveido balss ierakstu tekstā. Sākumā teksta atpazīstamība bija tikai 70 procentu, tad gatavojām jaunu projektu, kur atpazīstamību dabūjām līdz 90 procentiem. Šobrīd sistēma visu izdara operatoru vietā, tiek atpazīts teksts, atpazīti atslēgas vārdi un pievienoti klienti.
Jāuzsver, ka ar runas atpazinēju ir iespējams iegūt lekciju pierakstus, tas var atvieglot sēžu protokolu sagatavošanu, žurnālistiem palīdz atšifrēt interviju ierakstus. Uzņēmumi ar šī risinājuma starpniecību var automatizēt pakalpojumu sniegšanu un klientu atbalstu, piemēram, transporta, loģistikas, medicīnas, telekomunikāciju un citās nozarēs.
– Mūsu nākamais lepnums ir starptautisks liela apjoma datu pētniecības projekts „SUMMA", kura laikā tiek attīstītas un ieviestas mākslīgā intelekta tehnoloģijas daudzvalodu ziņu apstrādes procesā, – vēstīja Ieva Gaile. – Platforma veidota angļu, vācu, krievu, ukraiņu, latviešu, spāņu, portugāļu un arābu valodai. Audio materiāls tiek ielādēts sistēmā, tas tiek apstrādāts teksta materiālā, pēc tam pārtulkots angliski, uzrakstot nepieciešamās anotācijas.
05.03.2019.